< Ījaba 8 >

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Så tog Sjuhiten Bildad til Orde og sagde:
2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
"Hvor længe taler du så, hvor længe skal Mundens Uvejr rase?
3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
Mon Gud vel bøjer Retten, bøjer den Almægtige Retfærd?
4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
Har dine Sønner syndet imod ham, og gav han dem deres Brøde i Vold,
5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
så søg du nu hen til Gud og bed hans Almagt om Nåde!
6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
Såfremt du er ren og oprigtig, ja, da vil han våge over dig, genrejse din Retfærds Bolig;
7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
din fordums Lykke vil synes ringe, såre stor skal din Fremtid blive.
8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
Thi spørg dog den befarne Slægt, læg Mærke til Fædrenes Granskning!
9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
Vi er fra i Går, og intet ved vi, en Skygge er vore Dage på Jord.
10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
Mon ej de kan lære dig, sige dig det og give dig Svar af Hjertet:
11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
Vokser der Siv, hvor der ikke er Sump, gror Nilgræs frem, hvor der ikke er Vand?
12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
Endnu i Grøde, uden at høstes, visner det før alt andet Græs.
13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
Så går det enhver, der glemmer Gud, en vanhelliges Håb slår fejl:
14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
som Sommerspind er hans Tilflugt, hans Tillid er Spindelvæv;
15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
han støtter sig til sit Hus, det falder, han klynger sig til det, ej står det fast.
16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
I Solskinnet vokser han frodigt, hans Ranker breder sig Haven over,
17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
i Stendynger fletter hans Rødder sig ind, han hager sig fast mellem Sten;
18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
men rives han bort fra sit Sted, fornægter det ham: "Jeg har ikke set dig!"
19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
Se, det er Glæden, han har af sin Vej, og af Jorden fremspirer en anden!
20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
Se, Gud agter ej den uskyldige ringe, han holder ej fast ved de ondes Hånd.
21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
End skal han fylde din Mund med Latter og dine Læber med Jubel;
22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
dine Avindsmænd skal klædes i Skam og gudløses Telt ej findes mer!

< Ījaba 8 >