Ījaba 8
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Bildan iz Šuaha progovori tad i reče:
2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
“Dokad ćeš jošte govoriti tako, dokle će ti riječ kao vihor biti?
3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
TÓa zar može Bog pravo pogaziti, može li pravdu izvrnut' Svesilni?
4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
Ako mu djeca tvoja sagriješiše, preda ih zato bezakonju njinu.
5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
Al' ako Boga potražiš iskreno i od Svesilnog milost ti izmoliš;
6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
ako li budeš čist i neporočan, odsad će svagda on nad tobom bdjeti i obnovit će kuću pravedniku.
7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
Bit će malena tvoja sreća prošla prema budućoj što te očekuje.
8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
No pitaj samo prošle naraštaje, na mudrost pređa njihovih pripazi.
9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
Od jučer mi smo i ništa ne znamo, poput sjene su na zemlji nam dani.
10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
Oni će te poučit' i reći ti, iz srca će svog izvući besjede:
11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
'Izvan močvare zar će rogoz nići? Zar će bez vode trstika narasti?
12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
Zeleni se sva, al' i nekošena usahne prije svake druge trave.
13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
To je kob svakog tko Boga zaboravi; tako propada nada bezbožnika:
14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
Nit je tanana njegovo uzdanje, a ufanje mu kuća paukova.
15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
Nasloni li se, ona mu se ljulja, prihvati li se, ona mu se ruši.
16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
Zeleni se i sav na suncu buja, vrt su mu cio mladice prerasle.
17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
Svojim korijenjem krš je isprepleo te život crpe iz živa kamena.
18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
A kad ga s mjesta njegova istrgnu, ono ga niječe: 'Nikada te ne vidjeh!'
19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
I evo gdje na putu sada trune dok drugo bilje već niče iz zemlje.
20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
Ne, Bog neće odbacit' neporočne, niti će rukom poduprijet' opake.
21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
Smijeh će ti opet ispuniti usta, s usana će odjeknuti klicanje.
22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
Dušmane će ti odjenut' sramota i šatora će nestat' zlikovačkog.'”
