< Ījaba 8 >

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Shuhi Bildad loh a doo tih,
2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
“He he me hil nim na thui ve? Na ka kah ol tah khohli bangla khuet coeng.
3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
Pathen loh tiktamnah he a khun sak tih Tlungthang loh duengnah te a khun sak mai a?
4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
Na ca rhoek te anih taengah a tholh vaengah amih te amamih kah boekoek kut dongla a tueih.
5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
Namah loh Pathen te na toem tih Tlungthang te na hloep mak atah,
6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
Na cil tih na thuem koinih nang yueng la haenghang vetih na duengnah rhamtlim te n'thuung pataeng pawn ni.
7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
Na tongnah te a yiit om cakhaw na hmailong te muep rhoeng ni.
8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
Lamhma kah cadil taengah dawt laeh lamtah a napa rhoek khenah te soepsoei laeh.
9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
Mamih loh n'hlaem paek kah long khaw m'ming uh moenih, mamih kah khohnin diklai dongkah mueihlip banghui ni.
10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
Amih te na thuinuet pawt tih a, nang taengah a thui vetih amih kah lungbuei lamloh olthui te a khueh eh?
11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
Nongtui pawt ah talik thawn tih tui om mueh ah capu rhoeng a?
12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
Te te a duei pueng ah a hlaek pawt akhaw sulrham boeih hmai ah rhae coeng.
13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
Pathen aka hnilh boeih kah caehlong neh lailak kah ngaiuepnah tah bing tangloeng.
14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
A uepnah neh a pangtungnah bumba im te khaw bawtboeng.
15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
A im dongah hangdang dae pai thai pawh. Te te a kuel dae thoo pawh.
16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
Anih te khosae li ah thingsup tih a dum ah a dawn sai.
17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
A yung loh lungkuk dongah a ven tih lungto im te a hmuh.
18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
Te te a hmuen lamloh a phuk van vaengah, “Nang kam hmu moenih,” anih te a namnah.
19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
He he a longpuei kah omthennah coeng koinih laipi tloe lamloh a poe uh khaming.
20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
Pathen loh cuemthuek hnawt ngawn pawt tih thaehuet kut te a moem moenih.
21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
Na ka dongah nueihbu neh na hmui dongah tamlung bae.
22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
Na lunguet rhoek loh yahpohnah a bai uh vetih halang kah dap tah om mahpawh,” a ti.

< Ījaba 8 >