< Ījaba 6 >

1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Na Hiob buae se,
2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
“Sɛ wobetumi akari mʼawerɛhowdi na me haw nso wɔde agu nsania so a,
3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
anka emu bɛyɛ duru asen nwea a ɛwɔ po mu nyinaa, enti ɛnyɛ nwonwa sɛ me nsɛm ayɛ hagyahagya.
4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
Otumfo agyan no wɔ me mu, me honhom nom ano bɔre no; wɔahyehyɛ Onyankopɔn ahunahuna nyinaa atia me.
5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
Wuram afurum su wɔ bere a wanya sare ana, na nantwi nso su wɔ bere a wanya nʼaduan ana?
6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
So wodi aduan a nkyene nni mu? Na ɔdɛ bi wɔ nkesua mu fufu mu ana?
7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
Mempɛ sɛ mede me nsa ka; aduan a ɛte saa no bɔ me yare.
8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
“Ao sɛ me nsa bɛka mʼabisade, sɛ Onyankopɔn bɛyɛ nea mʼani da so no ama me,
9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
sɛ Onyankopɔn bɛpɛ sɛ ɔdwerɛw me sɛ ɔbɛtwe ne nsa na wakum me,
10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
ɛne anka mɛkɔ so anya saa awerɛkyekye yi, a ɛyɛ anigye a mewɔ wɔ ɔyaw a entwa da yi mu, ne Ɔkronkronni no nsɛm a mimmuu so yi.
11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
“Ahoɔden bɛn na mewɔ a enti ɛsɛ sɛ minya anidaso? Daakye nneɛma pa bɛn nti na ɛsɛ sɛ minya ntoboase?
12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
Mewɔ ahoɔden sɛ ɔbo ana? Me honam yɛ kɔbere mfrafrae ana?
13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
So mewɔ tumi bi a mede bɛboa me ho saa bere yi a nkonimdi apare me yi ana?
14 Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
“Obiara a ɔbɔ nʼadamfo ayamye sɛn no gyaw Otumfo no ho suro.
15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
Nanso ahotoso nni me nuanom mu sɛ nsuwansuwa a eyiri na ɛyow, sɛ nsuwansuwa a eyiri
16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
bere a sukyerɛmma renan na mparuwbo nso redan nsu,
17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
nanso owiabere mu no ɛsen bio na ɔhyew nti nsu no tu yera.
18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
Akwantufo man fi wɔn akwan so; wɔforo kɔ nsase a awuwu so ma wowuwu.
19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
Tema akwantufo hwehwɛ nsu, Seba aguadifo akwantufo de anidaso hwehwɛ nsu.
20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
Wɔn ho yeraw wɔn, efisɛ na wɔwɔ awerehyɛmu; woduu hɔ, na wɔn anidaso yɛ ɔkwa.
21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
Afei, wo nso woakyerɛ sɛ wo so nni mfaso; wuhu biribi a ɛyɛ hu na wusuro.
22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
So maka pɛn se, ‘Me nti momma biribi, sɛ mumfi mo ahode mu ntua me ti so sika,
23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
sɛ munnye me mfi mʼatamfo nsam, ne atirimɔdenfo nkyehama mu ana?’
24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
“Monkyerɛkyerɛ me, na mɛyɛ komm; monkyerɛ me mfomso a mayɛ.
25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
Nokwareka yɛ yaw, na mo adwenkyerɛ no kosi dɛn?
26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
So mokyerɛ sɛ mubesiesie sɛ nea meka no, na moafa mʼahometew nsɛm sɛ mframa ana?
27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
Mpo mobɛbɔ ayisaa so ntonto, na mode mo adamfo adi nsesagua.
28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
“Afei momfa ahummɔbɔ nhwɛ me. Metumi adi atoro wɔ mo anim ana?
29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
Montɔ mo bo ase, mummu ntɛnkyew; monsan nnwen ho, efisɛ eyi fa me pɛpɛyɛ ho.
30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
Amumɔyɛsɛm wɔ mʼano ana? Minnim papa ne bɔne ntam nsonoe ana?

< Ījaba 6 >