< Ījaba 6 >

1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Y Job respondió y dijo:
2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
¡Si solo pudiera medirse mi pena, y ponerla en la balanza contra mi problema!
3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
Porque entonces su peso sería más que la arena de los mares, debido a esto mis palabras han sido cortadas.
4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
Porque las flechas del Todopoderoso están dentro de mí, y su veneno bebe mi espíritu, su ejército de temores se pone en orden contra mí.
5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
¿El asno de los campos emite su voz cuando tiene pasto? ¿O el buey hace sonidos sobre su comida?
6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
¿Tomará un hombre comida que no tenga sabor sin sal? ¿O hay algún sabor en la clara del huevo?
7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
Mi alma no desea tales cosas, son como enfermedades en mi comida.
8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
¡Si tan solo pudiera tener una respuesta a mi oración, y Dios me diera mi deseo!
9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
Si solo él se complaciera en terminar conmigo; ¡Y soltaría su mano para destruirme!
10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
Por lo tanto, todavía tendría consuelo y gozaría con los dolores de la muerte, porque siempre he respetado las palabras del Dios Santo.
11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
¿Tengo fuerzas para seguir esperando o tengo algún fin para estar esperando?
12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
¿Es mi fortaleza la fuerza de las piedras, o es mi carne de bronce?
13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
No tengo ayuda en mí mismo, y la sabiduría se me ha ido por completo.
14 Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
El que tiene el corazón cerrado contra su amigo que sufre, ha renunciado al temor del Todopoderoso.
15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
Mis amigos han sido desleales como un arroyo, como arroyos en los valles que llegan a su fin.
16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
Que son oscuros por el hielo y la nieve que cae en ellos;
17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
Bajo el ardiente sol se secan, y no llegan a nada debido al calor.
18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
Las caravanas de camellos se desvían de su camino; van al vacío y son destruidos.
19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
Las caravanas de camellos de Tema los buscaron y de Saba, los esperaban.
20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
Ellos vinieron, fueron avergonzados por su esperanza; y confundida su esperanza.
21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
Así son ustedes ahora; Ven mi triste condición y tienen miedo.
22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
¿Dije, dame algo? o ¿Hacer un pago para mí de su riqueza?
23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
¿O me sacas del poder de mi enemigo? o ¿Dar dinero para que me rescaten del poder de los malvados?
24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
Dame la enseñanza y estaré callado; Y hazme ver mi error.
25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
¡Qué agradables son las palabras rectas! ¿Pero qué prueba hay en tus argumentos?
26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
Mis palabras pueden parecer malas, pero las palabras de quien no tiene esperanza son para el viento.
27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
En verdad, ustedes echarían suerte sobre un huérfano, y capaz de vender a su propio amigo.
28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
Ahora pues, vuelvan sus ojos hacia mí, porque de verdad no diré lo que es falso en mi rostro.
29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
Deja que tu mente sea cambiada, y no tengas una mala opinión de mí; Sí, cambia, porque mi justicia todavía está en mí.
30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
¿Hay mal en mi lengua? ¿No puede mi paladar discernir destrucción?

< Ījaba 6 >