Ījaba 6
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Na ka whakautu a Hopa, ka mea,
2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
Aue, me i ata paunatia toku mamae, me i huihuia, me i whakairihia toku aitua ki te pauna!
3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
Na inaianei taimaha ake i te onepu o te moana: heoi he ohorere rawa aku kupu.
4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
Kei roto hoki i ahau nga pere a te Kaha Rawa, inumia ake e toku wairua to ratou paihana: rarangi tonu mai nga whakawehi a te Atua hei hoariri moku.
5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
E tangi ano ranei te kaihe mohoao i te mea kei te tarutaru ia? e tangi ano ranei te kau i te mea e kai ana?
6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
E taea ranei te kai, te mea kahore nei ona ha, ki te kahore he tote? He reka ranei te whakakahukahu o te hua manu?
7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
Hore rawa toku wairua e mea kia pa atu ki ena; to ratou rite ki ahau kei te kai whakarihariha.
8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
Aue, me i riro mai taku i tono ai, me i homai e te Atua taku e tumanako nei!
9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
Me i pai hoki te Atua kia whakangaromia ahau, kia tukua mai tona ringa hei hatepe i ahau!
10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
Penei kua ai ano he whakamarie moku; ae, ka tino hari ahau ki te mamae, kahore nei e tohu i ahau: kihai hoki nga kupu a te Mea Tapu i huna e ahau.
11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
He aha toku kaha, e tatari ai ahau? He aha hoki toku mutunga, e whakamanawanui ai ahau?
12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
He kaha kohatu ranei toku kaha? He parahi ranei oku kikokiko?
13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
Ehara ranei i te mea kahore he awhina moku i roto i ahau, a kua oti te ngoi te pei i roto i ahau?
14 Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
Ko te tangata e ngoikore ana te ngakau kia puta mai te aroha o tona hoa ki a ia, ahakoa kua mahue i a ia te wehi i te Kaha Rawa.
15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
He mahi tinihanga ta oku teina, he pera me ta te awa; rere ana ratou ano he waipuke awaawa,
16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
Kua mangu nei i te hukapapa, ngaro ana te hukarere i roto.
17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
I te wa e mahana ai, ka memeha atu; i te weraweratanga, moti iho ratou i to ratou wahi.
18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
Ka peka ke nga tira e haere ana ra reira; riro ana ki te kore, a ngaro iho.
19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
Tirotirohia ana e nga tira o Tema; taria atu ana e nga tangata haere o Hepa.
20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
Whakama ana ratou mo ratou i whakamanawa atu ki reira; te taenga ki aua awa, kanakana kau ana.
21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
Na he kahore noa iho koutou; ka kite koutou i te mea whakamataku, a ka wehi.
22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
I mea ranei ahau, Homai ki ahau? He hakari ranei maku e homai i o koutou rawa?
23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
I mea ranei, whakaorangia ahau i te ringa o te hoariri? Hokona ahau i roto i te ringa o te kaitukino?
24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
Whakaakona ahau, a ka whakarongo puku ahau; whakaaturia ki ahau te mea i he ai ahau.
25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
Ano te kaha o nga kupu tika! Ko te aha ia te riria ana e a koutou kupu?
26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
E mea ana ranei koutou kia riria nga kupu? he hau kau nei hoki nga korero a te tangata kua pau ona whakaaro.
27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
Ae ra, e mea ana koutou ki te maka rota mo nga pani, ki te mea i to koutou hoa hei taonga hokohoko.
28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
Na whakaae mai, titiro mai ki ahau; he pono hoki e kore ahau e korero teka ki to koutou kanohi.
29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
Tena ra, tahuri mai; kaua hoki te he e waiho; ina, tahuri mai, he tika hoki taku take.
30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
He he koia kei toku arero? e kore ranei toku hinengaro e mohio ki nga mea whanoke?
