Ījaba 6
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
To naah Job mah,
2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
Palung ka sethaih hoi raihaih loe tah thai mak ai,
3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
tuipui ih savuet pongah doeh azit kue, to pongah ni kamthlai hmoek ah lok ka paeh moeng.
4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
Thacak Sithaw ih palaanawk mah kai to cop moe, ka pakhra mah kasoe tui to naek; zitthok Sithaw thacakhaih loe ka hmaa ah oh.
5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
Qam caak naah taw ih laa hrang hang maw? Caak han phroh oh naah maitawtae ambuu maw?
6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
Kakhraem ai caaknaek paloi ai ah caak thai maw? To tih ai boeh loe aadui tui kanglung pongah khraemhaih oh maw?
7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
Ka pakhra mah to baktih caaknaek sui hanah koeh ai; to baktih caaknaek loe palungsethaih caaknaek ah oh.
8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
Aw ka hnik ih hmuen to hak nasoe, ka koeh ih hmuen to Sithaw mah na paek nasoe!
9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
Sithaw mah kai hae paro nasoe, tiah koehhaih ka tawnh; a ban phok nasoe loe, na takroek pat halat nasoe!
10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
To tiah ni monghaih ka tawn tih, ue, palungsethaih ka pauep han, kai hae na tahmen hmah nasoe; Ciimcai Sithaw ih loknawk to ka aek ai.
11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
Thacakhaih ka tawn ai boeh, timaw ka oep khing han vop? Saning kasawk ah ka hing cadoeh tih oephaih maw oh vop?
12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
Ka thacakhaih loe thlung thacakhaih ah maw oh? To tih ai boeh loe kai ih angan loe sumkamling ngan maw?
13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
Kai loe kaimah hoi kaimah kang bomh thai ai, ka palunghahaih doeh boeng boeh.
14 Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
Patangkhang kami loe angmah ih ampui mah tahmenhaih amtuengsak han oh; toe anih mah tahmen ai nahaeloe, anih loe Lensawk Sithaw zithaih tawn ai kami ah ni oh.
15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
Kam nawkamyanawk loe kalen moe, kakang let vacong tui baktiah aling thaih kami ah oh o;
16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
to tui loe kamkhawk tui, amtueng ai ah kamzawt dantui mah lensak:
17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
toe to tui loe nipui tue ah kang moe, ni kabae mah amzawtsak boih.
18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
To vacongnawk loe angmacae longhaih loklam to anghmang o, loklam ai ah a long o moe, anghmat angtaa o.
19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
Tema ih kaminawk mah tui to pakrong o, Sheba prae hoi kholong caeh kaminawk mah tui to oephaih hoiah zing o.
20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
Nihcae oephaih tawnh o, toe palungboeng o ving; to ah phak o naah, palungboeng o.
21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
To baktih toengah nangcae doeh azom pui ni, tiah amtueng boeh; ka tongh ih raihaih na hnuk o naah, na zit o boeh.
22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
Kai khaeah bokhaih tangqum to sin oh, to tih ai boeh loe na tawnh o ih hmuenmae thung hoiah tangqum na paek oh,
23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
misa ban thung hoiah na pahlong oh loe, thacak kami ban thung hoiah na krang oh, tiah ka thuih vai maw?
24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
Ka sak pazaehaih na patuek oh, kang hngaiduem han.
25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
Toenghaih lok loe thacak! Toe kasae nang aek o ih lok mah timaw angcoengsak?
26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
Ka thuih ih loknawk kasaethuih hanah na poek o maw, oephaih tawn ai kami mah thuih ih lok loe takhi baktih maw na poek o?
27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
Ue, ampa tawn ai kaminawk to na pacaekthlaek o moe, nam puinawk hanah quum na qaih pae o.
28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
To pongah na khen oh; nangcae hmaa ah lok kam lai mak ai.
29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
Khopoek o let rae ah, zaehaih net o hmah; ue, khopoek o let raeh; kai loe toenghaih hoiah ni tok ka sak.
30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
Ka palai ah sethaih akap maw? Kai loe kasae kahoih pathlaeng thai ai kami ah maw ka oh?
