Ījaba 5
1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
Tena ra, karanga; ka whakao ranei tetahi ki a koe? a ka anga atu koe ki a wai o te hunga tapu?
2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
E patua ana hoki te kuware e te aritarita, e whakamatea ana te whakaarokore e te hae.
3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
I kite ahau i te kuware e hou ana ona pakiaka; kitea rawatia ake kua kanga e ahau tona nohoanga.
4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
Kei tawhiti atu ana tama i te ora, mongamonga noa ratou i te kuwaha, kahore hoki he kaiwhakaora.
5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
Ko ana hua ka kainga e te tangata matekai, ka riro i a ia ahakoa i roto i te tataramoa, a ka hamama te mahanga ki o ratou rawa.
6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
Na e kore te he e puta ake i te puehu, e kore ano te raruraru e tupu ake i te oneone;
7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
I whanau te tangata ki te raruraru, tona rite kei nga korakora e rere nei whakarunga.
8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
Ko ahau ia ka rapu i ta te Atua; me tuku atu taku korero ki te Atua,
9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
E mahi nei i nga mea nunui e kore nei e taea te rapu atu, i nga mea whakamiharo e kore nei e taea te tatau;
10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
E homai nei i te ua ki te mata o te whenua, e unga nei i te wai ki te mata o nga parae;
11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
E whakanoho nei i te hunga iti ki te wahi tiketike, a whakanekehia ake ana te hunga pouri ki te ora.
12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
E haukoti nei i nga whakaaro o te hunga tinihanga, te taea e o ratou ringa ta ratou i mea ai.
13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
Mau ake i a ia te hunga whakaaro i to ratou tinihanga: pororaru iho nga whakaaro o te hunga kotiti ke.
14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
I te awatea nei, tutaki ana ratou ki te pouri; whawha ana ratou i te poutumarotanga, ano ko te po.
15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
Otiia e whakaorangia ana e ia te rawakore i te hoari, i to ratou mangai, i te ringa ano o te tangata kaha.
16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
Ka ai ano he tumanakohanga atu mo te ware; kokopi tonu ia te mangai o te kino.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
Nana, ka hari te tangata e akona ana e te Atua: na kaua e whakahawea ki te papaki a te Kaha Rawa.
18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
He whakamamae hoki tana, he takai ano; e patu ana ia, a ko ona ringa ano hei whakaora.
19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
E ono nga matenga e whakaora ai ia i a koe; ahakoa e whitu, e kore te he e pa ki a koe.
20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
I te matekai ka hokona koe e ia kei mate; i te tatauranga ano, kei pangia e te hoari.
21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
Ka huna koe i te whiu a te arero, e kore ano koe e wehi i te whakangaromanga ina tae mai.
22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
E kata ano koe ki te whakangaromanga raua ko te hemokai; e kore hoki koe e wehi i nga kirehe o te whenua.
23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
No te mea ka takoto tau kawenata ki nga kohatu o te parae; ka mau ano ta koutou rongo ko nga kirehe o te parae.
24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
Ka mohio ano koe e tu ana tou teneti i te aionuku, ka haereere ano koe ki tou nohoanga, te ai he hara.
25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
Ka mohio ano koe he nui ou uri, he pera ano tou whanau me te tarutaru o te whenua.
26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
Ka ata rite ou tau ina tae koe ki te urupa, ka pera ano me te puranga witi e hikitia ake ana i tona wa e rite ai.
27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
Nana, tenei, he mea rapu na matou ko te mea tika hoki ia; whakarangona mai, ka mohio iho hei pai mou.
