Ījaba 5
1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
Call, I pray thee—is there one to answer thee? Or, to which of the holy ones, wilt thou turn?
2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
For, to the foolish man, death is caused by vexation, and, the simple one, is slain by jealousy.
3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
I, have seen the foolish taking root, and then hath his home decayed, in a moment:
4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
His children are far removed from safety, and they are crushed in the gate, and there is none to deliver:
5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
Whose harvest, the hungry, eateth up, and, even out of thorn hedges, he taketh it, and the snare gapeth for their substance.
6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
For sorrow, cometh not forth out of the dust, —nor, out of the ground, sprouteth trouble.
7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
Though, man, to trouble, were born, as, sparks, on high, do soar,
8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
Yet indeed, I, would seek unto El, and, unto Elohim, would I set forth any cause: —
9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
Who doeth great things, beyond all search, —Wondrous things, till they cannot be recounted;
10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
Who giveth rain, upon the face of the earth, and sendeth forth waters, over the face of the open fields;
11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
Setting the lowly on high, and, mourners, are uplifted to safety;
12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
Who doth frustrate the schemes of the crafty, that their hands cannot achieve abiding success;
13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
Who captureth the wise in their own craftiness, yea the headlong counsel of the crooked:
14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
By day, they encounter darkness, and, as though it were night, they grope at high noon.
15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
But he saveth from the sword, out of their mouth, and, out of the hand of the strong, the needy.
16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
Thus to the poor hath come hope, and, perversity, hath shut her mouth.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
Lo! how happy is the man whom God correcteth! Therefore, the chastening of the Almighty, do not thou refuse;
18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
For, he, woundeth that he may bind up, He smiteth through, that, his own hands, may heal.
19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
In six troubles, he will rescue thee, and, in seven, there shall smite thee no misfortune:
20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
In famine, he will ransom thee from death, and in battle from the power of the sword;
21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
During the scourge of the tongue, shalt thou be hid, neither shalt thou be afraid of destruction when it cometh;
22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
At destruction and at hunger, shalt thou laugh, and, of the wild beast of the earth, be not thou afraid;
23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
For, with the stones of the field, shall be thy covenant, and, the wild beast of the field, hath been made thy friend;
24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
And thou shalt know that, at peace, is thy tent, and shalt visit thy fold, and miss nothing;
25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
And thou shalt know, that numerous is thy seed, and, thine offspring, like the young shoots of the field.
26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
Thou shalt come, yet robust, to the grave, as a stack of sheaves mounteth up in its season.
27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
Lo! as for this, we have searched it out—so, it is, Hear it, and know, thou, for thyself.
