Ījaba 5
1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
»Raab kun! Giver nogen dig Svar? Og til hvem af de Hellige vender du dig?
2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
Thi Daarens Harme koster ham Livet, Taabens Vrede bliver hans Død.
3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
Selv har jeg set en Daare rykkes op, hans Bolig raadne brat;
4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
hans Sønner var uden Hjælp, traadtes ned i Porten, ingen reddede dem;
5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
sultne aad deres Høst, de tog den, selv mellem Torne, og tørstige drak deres Mælk.
6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
Thi Vanheld vokser ej op af Støvet, Kvide spirer ej frem af Jorden,
7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
men Mennesket avler Kvide, og Gnisterne flyver til Vejrs.
8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
Nej, jeg vilde søge til Gud og lægge min Sag for ham,
9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
som øver ufattelig Vælde og Undere uden Tal,
10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
som giver Regn paa Jorden og nedsender Vand over Marken
11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
for at løfte de bøjede højt, saa de sørgende opnaar Frelse,
12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
han, som krydser de kloges Tanker, saa de ikke virker noget, der varer,
13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
som fanger de vise i deres Kløgt, saa de listiges Raad er forhastet;
14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
i Mørke raver de, selv om Dagen, famler ved Middag, som var det Nat.
15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
Men han frelser den arme fra Sværdet og fattig af stærkes Haand,
16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
saa der bliver Haab for den ringe og Ondskaben lukker sin Mund.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
Held den Mand, som revses at Gud; ringeagt ej den Almægtiges Tugt!
18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
Thi han saarer, og han forbinder, han slaar, og hans Hænder læger.
19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
Seks Gange redder han dig i Trængsel, syv gaar Ulykken uden om dig;
20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
han frier dig fra Døden i Hungersnød, i Krig fra Sværdets Vold;
21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
du er gemt for Tungens Svøbe, har intet at frygte, naar Voldsdaad kommer;
22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
du ler ad Voldsdaad og Hungersnød og frygter ej Jordens vilde Dyr;
23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
du har Pagt med Markens Sten, har Fred med Markens Vilddyr;
24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
du kender at have dit Telt i Fred, du mønstrer din Bolig, og intet fattes;
25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
du kender at have et talrigt Afkom, som Jordens Urter er dine Spirer;
26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
Graven naar du i Ungdomskraft, som Neg føres op, naar Tid er inde.
27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
Se, det har vi gransket, saaledes er det; det har vi hørt, saa vid ogsaa du det!
