< Ījaba 5 >

1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
Khue laeh nang aka doo om nim? U hlangcim taengah na mael ve.
2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
Aka ang te konoinah loh a ngawn tih hloih loh thatlainah a duek sak.
3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
Aka ang loh a yung a hlak ka hmuh vaengah a tolkhoeng buengrhuet ka tap.
4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
A ca rhoek te khangnah lamloh lakhla tih vongka ah a phop uh vaengah aka huul om pawh.
5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
A cangah te bungpong loh a caak pah tih hlinghang lamkah a loh dae a thadueng te tuihal loh a mam pah.
6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
Laipi lamloh boethae thoeng pawt tih diklai lamloh thakthaenah a poe bal moenih.
7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
Tedae hlang he thakthaenah khuiah a sak tih rhaek ca rhoek bangla ding hang.
8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
Tedae kai tah Pathen te ka toem vetih Pathen taengah ni ka dumlai khaw ka hal eh.
9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
A len la a saii vaengah khobaerhambae te khenah lek pawh, tae lek pawh.
10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
Diklai hman ah khotlan a paek tih lohma li ah tui a hlah.
11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
Tlarhoel rhoek te hmuensang ah a khueh tih kopang rhoek te khangnah khuila a hoeptlang.
12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
Aka thaai kah kopoek te a phae tih a kut loh lungming cueihnah saii thai pawh.
13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
Aka cueih khaw amah kah rhaithinah neh a tuuk tih aka hlang hnuei kah cilsuep he hma paitok.
14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
Khothaih ah a hmuep neh hum uh tih khothun ah khoyin bangla a phatuem uh.
15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
Khodaeng te amih ka dongkah cunghang lamlong khaw tlungluen kut lamloh a khang.
16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
Te dongah tattloel ham ngaiuepnah om dae dumlai loh amah ka a buem.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
Pathen loh a toel hlanghing he a yoethen tih Tlungthang kah thuituennah sit boeh.
18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
Amah loh a tloh sak dae a hma te a poi pah tih a kut dongah hoeih uh.
19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
Citcai parhuk lamloh nang n'huul vetih a parhih ah yoethae loh nang soah m'ben mahpawh.
20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
Nang te khokha vaengah dueknah lamloh, caemtloek vaengah cunghang kut lamloh n'lat ni.
21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
Olka dongkah rhuihet lamloh n'thuh vetih rhoelrhanah a pai vaengah na rhih mahpawh.
22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
Rhoelrhanah khui neh khokha rhamling khuiah na luem vetih diklai mulhing te na rhih mahpawh.
23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
Na paipi te khohmuen lungto taengah om vetih kohong mulhing loh nang taengah n'thuung ni.
24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
Na dap kah rhoepnah te na ming vetih na tolkhoeng na soep vaengah na hmaai mahpawh.
25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
Na tiingan muep na ming vetih na cadil cahma te khohmuen baelhing bangla om ni.
26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
A tue vaengkah canghlom a coi bangla na hminkhah vaengah phuel te na paan ni.
27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
He tah amah la n'khe uh tangloeng he ne. He he hnatun lamtah namah loh namah dongah ming,” a ti nah.

< Ījaba 5 >