Ījaba 42
1 Tad Ījabs Tam Kungam atbildēja un sacīja:
Eka Ayub nodwoko Jehova Nyasaye kama:
2 Es atzīstu, ka Tu visu iespēji, un nekāds padoms Tev nav neizdarāms.
“Angʼeyo ni inyalo gik moko duto; onge chenroni ma ngʼato nyalo gengʼo.
3 Kas tas tāds, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tā tad es esmu runājis, ko nesapratu, man visai brīnišķas lietas, ko nezināju.
Ne ipenjo ni, ‘En ngʼa ma umo riekona gi weche mofuwogi?’ Adier asewacho gik ma ok angʼeyo tiendgi, gik miwuoro modhiera ngʼeyo.
4 Klausi jel, un es runāšu, es tev vaicāšu, un Tu mani pamāci.
“Ne iwachona ni, ‘Koro chik iti mondo iwinj gima awacho; abiro penji penjo, kendo ibiro dwoka.’
5 Ausīm es no Tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs Tevi redzējusi.
Asewinjo mana gi ita gima joma moko osewacho kuomi kende to sani koro aseneni gi wengena awuon.
6 Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos. -
Kuom mano, achayora ahinya kendo ahulo richona ka bet piny kendo abukora gi buru.”
7 Un notikās, kad Tas Kungs šos vārdus uz Ījabu bija runājis, tad Tas Kungs sacīja uz Elifasu no Temanas: manas dusmas ir iedegušās pret tevi un pret taviem diviem draugiem, jo jūs neesat pareizi runājuši par mani, kā Mans kalps Ījabs.
Kane Jehova Nyasaye osewacho ne Ayub wechegi, nowachone Elifaz ja-Teman niya, “Iya owangʼ kodi kaachiel gi osiepegi ariyo, nikech ok usewacho weche ma adieri kuoma, kaka jatichna Ayub osewacho.
8 Tādēļ ņemat sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejat pie Mana kalpa Ījaba un upurējiet dedzināmos upurus priekš sevis, un lai Mans kalps Ījabs par jums lūdz; jo viņu Es uzlūkošu, ka Es jums nedaru pēc jūsu ģeķības; jo jūs neesat pareizi par Mani runājuši, kā Mans kalps Ījabs.
Kuom mano, kaw rwedhi abiriyo gi imbe abiriyo mondo idhigo ir jatichna Ayub kendo utim misango miwangʼo pep ne un uwegi. Jatichna Ayub biro lamonu, kendo anawinj lemone ma ok anatimnu gima owinjore gi timbeu mofuwogi. Ok usewacho kuoma gik ma adier, kaka jatichna Ayub.”
9 Tā Elifas no Temanas un Bildads no Šuhas un Cofars no Naēmas nogāja un darīja, kā Tas Kungs uz tiem bija sacījis, un Tas Kungs uzlūkoja Ījabu.
Kuom mano Elifaz ja-Teman, Bildad ja-Shua kod Zofar ja-Namath notimo gimane Jehova Nyasaye okonegi; kendo Jehova Nyasaye norwako lamb Ayub.
10 Un Tas Kungs novērsa Ījaba cietumu, kad viņš par saviem draugiem lūdza; un Tas Kungs atdeva Ījabam visu otrtik kā tam bijis.
Kane Ayub oselamo ne osiepene, Jehova Nyasaye nochako ogwedhe gi mwandu, kendo nomiye mwandu mathoth moloyo mane en-go mokwongo nyadiriyo.
11 Un visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi, kas viņu iepriekš bija pazinuši, nāca pie viņa un ēda maizi ar to viņa namā, un žēloja viņu un iepriecināja viņu par visu nelaimi, ko Tas Kungs tam bija uzlicis. Un tie viņam deva ikkatrs vienu kesitu naudas un ikkatrs vienu zelta pieres rotu.
Owetene gi nyiminene kod ji duto mane ongʼeye mokwongo nobiro mochiemo kode e ode. Ne gihoye kendo gidwogo chunye kuom chandruok duto mane Jehova Nyasaye osekelone, kendo moro ka moro kuomgi nomiye pesa moko kod tere mar dhahabu.
12 Un Tas Kungs svētīja Ījabu beidzot vairāk nekā papriekš, ka tam bija četrpadsmit tūkstoš avis un seštūkstoš kamieļi un tūkstoš jūgi vēršu un tūkstoš ēzeļu mātes.
Jehova Nyasaye nogwedho higni machien mag ngima Ayub moloyo kaka nogwedhe mokwongo. Ne en gi rombe alufu apar gangʼwen, ngamia alufu auchiel, rweth pur alufu achiel, kod punde alufu achiel.
13 Viņam arī dzima septiņi dēli un trīs meitas.
Bende ne en gi yawuowi abiriyo gi nyiri adek.
14 Un viņš nosauca tās pirmās vārdu Jemimu un tās otras vārdu Ķeciju un tās trešās vārdu Ķerenapuku.
Nyare mokwongo nochako ni Jemima, mar ariyo Kezia, to mar adek ne en Keren-Hapuk.
15 Un visā tai zemē tik skaistas sievas neatrada kā Ījaba meitas. Un viņu tēvs tām deva mantību starp viņu brāļiem.
Onge nyiri mane ber e piny ngima ka nyi Ayub, kendo wuon-gi nopogonegi girkeni mage maromre gi owetegi.
16 Un Ījabs dzīvoja pēc tam simts četrdesmit gadus un redzēja bērnus un bērnu bērnus līdz ceturtam augumam.
Bangʼ temni, Ayub nodak higni mia achiel gi piero angʼwen; noneno nyithinde gi nyikwaye nyaka tiengʼ mar angʼwen.
17 Un Ījabs nomira vecs un labi padzīvojis.
Bangʼe Ayub notho, ka en jaduongʼ moti ma hike oniangʼ.
