Ījaba 41
1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
“Ati hokkoo qurxummiitiin Lewaataan harkiftee baasuu yookaan arraba isaa funyoodhaan hidhuu ni dandeessaa?
2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
Funyaan isaa keessa funyoo baasuu yookaan lafee mangaagaa isaa hokkoodhaan uruu ni dandeessaa?
3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
Inni akka ati isaaf araaramtuuf guddisee si kadhataa? Afaan nagaatiinis sitti ni dubbataa?
4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
Akka ati bara baraan garbicha godhattuuf inni si wajjin kakuu ni galaa?
5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
Ati akka simbirroota wajjin taphattu isa wajjin ni taphattaa? Yookaan shamarran keetiif isa ni hiitaa?
6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
Daldaltoonni isa irratti gatii wal dubbatuu? Warra bitee gurguruufis isa ni qooduu?
7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
Ati gogaa isaa xiyyaan, yookaan mataa isaa hokkoo ittiin qurxummii qabaniin wawwaraanuu ni dandeessaa?
8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
Yoo harka keetiin isa tuqxe, walʼaansoo sana ni yaadatta; deebitees waan sana hin gootu!
9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
Isa moʼanna jedhanii abdachuun soba; ijumaan isa ilaaluunuu nama hollachiisa.
10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
Namni isa dammaqsuuf garaa qabaatu tokko iyyuu hin jiru. Egaa namni na dura dhaabachuu dandaʼu eenyu?
11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
Namni waa natti kennatee ani deebisuufii qabu eenyu? Wanni samii jala jiru hundinuu kanuma koo ti.
12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
“Ani waaʼee harkaa fi miilla isaa, waaʼee jabinaa fi dhaaba toluu isaa dubbachuu hin dhiisu.
13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
Eenyutu uffata inni irraan uffatu irraa baasa? Eenyutu luugama qabatee isatti dhiʼaata?
14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
Eenyutu balbala afaan isaa isa ilkaan isaa sodaachisaa sanaan marfame banuu dandaʼa?
15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
Dugdi isaa gaachanawwan tarree galan, kanneen akka malee walitti maxxanfaman qaba;
16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
tokkoon tokkoon gaachanawwan sanaa akka qilleensi gidduu isaanii hin baaneef baayʼee walitti maxxanu.
17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
Isaan jabeeffamanii walitti qabsiifaman; waan walitti fayyaniif gargar hin baafaman.
18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
Haxxissoon isaa balaqqeessa ifaa baasa; iji isaa immoo akkuma ifa biiftuu reefuu baatuu ti.
19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
Afaan isaa keessaa arraba ibiddaatu baʼa; qaanqeenis afaan isaa keessaa ni faffacaʼa.
20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
Akkuma aara xuwwee ibidda shambaqqoo irratti dafqu keessaa baʼuu funyaan isaatii aarri ni baʼa.
21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
Hafuurri afaan isaatii baʼu cilee ibiddaa qabsiisa; afaan isaa keessaas arrabni ibiddaa ni baʼa.
22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
Morma isaa keessa jabinatu jira; sodaachisuunis fuula isaa dura ni utaala.
23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
Dachaan foon isaa wal qabateera; dachaan sunis walitti fayyeera; hin sochoʼus.
24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
Lapheen isaa akka kattaa jabaata; akka dhagaa daakuus jabaa dha.
25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
Yeroo inni ol kaʼutti, jajjaboonni ni sodaatu; yommuu inni lafa sochoosaa dhufutti isaan of irra garagalanii baqatu.
26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
Goraadeen itti buʼu illee homaa isa hin godhu; eeboon yookaan xiyyi yookaan ankaaseenis homaa isa hin godhu.
27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
Inni sibiila akka cidiitti, naasii immoo akka muka tortoreetti heda.
28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
Xiyyi isa hin baqachiisu; dhagaan furrisaa isaaf akkuma habaqii ti.
29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
Bokkuun isaaf akkuma cidii ti; inni mirmirfamuu eebootti ni kolfa.
30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
Garaan isaa jalli akka cabaa okkotee kan qara qabuu ti; akka muka ittiin midhaan dhaʼaniittis dhoqqee baqaqsa.
31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
Inni tuujuba akka okkotee dafquutti koqsiisa; galaanas akkuma bilqaaxxii dibataa raasa.
32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
Inni duuba isaatiin akka karaan ifu ni godha; namni waan tuujubni sun rifeensa adii qabu seʼa.
33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
Uumamni homaa hin sodaanne, kan isaan qixxaatu tokko iyyuu lafa irra hin jiru.
34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
Inni warra of tuulu ni tuffata; warra of jaju hunda irratti mootii dha.”
