Ījaba 41
1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
Mahatarike i Leviatàne am-bintañe v-iheo? hatindri’o ambane an-tàly hao i lela’ey?
2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
Lefe’o hao ty mampikiviro i oro’ey, ndra ty hangirike i soma’ey am-pengoke?
3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
Hanao lako halaly ama’o hao re? Ke hivolañe mora ama’o?
4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
Hifañina ama’o hao, handrambesa’o aze ho fetrek’oro’o kitro katroke?
5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
Ho hisà’o hao hoe voroñe? ke ho tantalie’o ho amo anak’ ampela’oo.
6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
Hifampihehetse ama’e hao o mpanao balikeo? Ho zarae’ iareo am’ o mpanao takinakeo hao re?
7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
Ho tsitsihem-pirango hao i holi’ey? Ndra i loha’ey an-defom-piañe?
8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
Apaoho ama’e ty fità’o vaho tiahio i ho ali’oy te tsy hindroe’o.
9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
Hete! Toe tsy vente’e t’ie salalaeñe, tsy ho tafahohoke hao te isahañe?
10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
I Tsy eo ty lahitsi’ay mahavany hitsobore aze; ia arè ty mahafiatreatre amako?
11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
Ia ty nanolotse ahy, te havahako? ahiko ze hene ambanen-dikerañe ao.
12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
Tsy hitsiñeko o kitso’eo, ty haozara’e ra’elahiy, vaho i sandri’e tsaratseakey,
13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
Ia ty hañolitse o sisin-koli’eo? Ia ty hahafizilik’ añivom-balañorà’e roe ao?
14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
Ia ty mahafisokake o lalam-bein-tarehe’eo? mampangetraketrake ty fañarikatoha’ o nife’eo.
15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
Fisengea’e o sisì’e fatratseo, ie mikititse hoe linite;
16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
Akore ty fifampikiteha’e kanao tsy mahafitsifitse ao ty tioke.
17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
Nifampireketeñe iereo, mifampipiteke, tsy lefe akatrake.
18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
Mitsopela-kazavàñe o fihatsìhe’eo, manahake ty holi-maso’ i maraindraiñey o maso’eo.
19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
Failo milebaleba ty miakatse am-bava’e, afo mipelatse ty mipitsike mb’eo.
20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
Mañatoeñe o loa-koro’eo, hoe valàñe mamorotse ambone vinda mirehetse.
21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
Mamiañe foroha ty kofò’e, afo misodotse ty miboak’ am-bava’e ao.
22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
Mimoneñe an-kàto’e ty haozarañe, vaho mitsinjak’ aolo’e eo ty miroreke.
23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
Mifampirekets’ ama’e i holi’e mifanosokeo, gañe ama’e Izay tsy mete asitse.
24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
Gañe hoe vato ty fo’e; manahake ty hamafem-bato-lisañe ambane.
25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
Ie mivoalatse, miholi-tsandry o fanalolahio; ie vereñe mamoe’ay.
26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
Tsy lefe t’ie liherem-pibara, ndra lefoñe, ndra ana-defo, ndra baramino masioñe.
27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
Atao’e ho boka maike ty viñe, naho hatae voroke ty torisìke.
28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
Tsy mahafandrifitse aze o ana-paleo; atao’e forompotse o vato-piletseo.
29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
Tonton-drongoñe ama’e o kobaiñeo, tohafa’e o lefoñe mikaratsakaratsakeo.
30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
Silam-balañe-tane masioñe ty ambane’e, hoe mamofopofoke ampemba t’ie miranga fotake.
31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
Ampitroatroahe’e hoe valàñe i lalekey; ampanahafe’e ami’ty fampitranahañe rano mañitse i riakey.
32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
Anoe’e lala-miloeloe ty am-boho’e ao anoe’e hoe a maròy foty i lalekey.
33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
Tsy ambone-tane atoy ty mañirinkiriñe aze, ie nitsenèñe tsy ho aman-tahotse.
34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
Jilojilove’e iaby ze atao abo; ie ty lohà’ ze hene anam-pirengevohañe.
