Ījaba 41
1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
An extrahere poteris Leviathan hamo, et fune ligabis linguam ejus?
2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
Numquid pones circulum in naribus ejus, aut armilla perforabis maxillam ejus?
3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
Numquid multiplicabit ad te preces, aut loquetur tibi mollia?
4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
Numquid feriet tecum pactum, et accipies eum servum sempiternum?
5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
Numquid illudes ei quasi avi, aut ligabis eum ancillis tuis?
6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
Concident eum amici? divident illum negotiatores?
7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
Numquid implebis sagenas pelle ejus, et gurgustium piscium capite illius?
8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
Pone super eum manum tuam: memento belli, nec ultra addas loqui.
9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
Ecce spes ejus frustrabitur eum, et videntibus cunctis præcipitabitur.]
10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
[Non quasi crudelis suscitabo eum: quis enim resistere potest vultui meo?
11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
Quis ante dedit mihi, ut reddam ei? omnia quæ sub cælo sunt, mea sunt.
12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
Non parcam ei, et verbis potentibus, et ad deprecandum compositis.
13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
Quis revelabit faciem indumenti ejus? et in medium oris ejus quis intrabit?
14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
Portas vultus ejus quis aperiet? per gyrum dentium ejus formido.
15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
Corpus illius quasi scuta fusilia, compactum squamis se prementibus.
16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
Una uni conjungitur, et ne spiraculum quidem incedit per eas.
17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
Una alteri adhærebit, et tenentes se nequaquam separabuntur.
18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
Sternutatio ejus splendor ignis, et oculi ejus ut palpebræ diluculi.
19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
De ore ejus lampades procedunt, sicut tædæ ignis accensæ.
20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
De naribus ejus procedit fumus, sicut ollæ succensæ atque ferventis.
21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
Halitus ejus prunas ardere facit, et flamma de ore ejus egreditur.
22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
In collo ejus morabitur fortitudo, et faciem ejus præcedit egestas.
23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
Membra carnium ejus cohærentia sibi: mittet contra eum fulmina, et ad locum alium non ferentur.
24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
Cor ejus indurabitur tamquam lapis, et stringetur quasi malleatoris incus.
25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
Cum sublatus fuerit, timebunt angeli, et territi purgabuntur.
26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
Cum apprehenderit eum gladius, subsistere non poterit, neque hasta, neque thorax:
27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
reputabit enim quasi paleas ferrum, et quasi lignum putridum æs.
28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
Non fugabit eum vir sagittarius: in stipulam versi sunt ei lapides fundæ.
29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
Quasi stipulam æstimabit malleum, et deridebit vibrantem hastam.
30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
Sub ipso erunt radii solis, et sternet sibi aurum quasi lutum.
31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
Fervescere faciet quasi ollam profundum mare, et ponet quasi cum unguenta bulliunt.
32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
Post eum lucebit semita: æstimabit abyssum quasi senescentem.
33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
Non est super terram potestas quæ comparetur ei, qui factus est ut nullum timeret.
34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
Omne sublime videt: ipse est rex super universos filios superbiæ.]
