Ījaba 41

1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?

Kan du trække Krokodillen op med Krog og binde dens Tunge med Snøre?

2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?

Kan du mon stikke et Siv i dens Snude, bore en Krog igennem dens Kæber?

3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?

Mon den vil trygle dig længe og give dig gode Ord?

4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?

Mon den vil indgaa en Pagt med dig, saa du faar den til Træl for evigt?

5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?

Han du mon lege med den som en Fugl og tøjre den for dine Pigebørn?

6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?

Falbyder Fiskerlauget den og stykker den ud mellem Sælgerne?

7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?

Mon du kan spække dens Hud med Kroge og med Harpuner dens Hoved?

8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.

Læg dog engang din Haand paa den! Du vil huske den Kamp og gør det ej mer.

9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.

Det Haab vilde blive til Skamme, alene ved Synet laa du der.

10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?

Ingen drister sig til at tirre den, hvem holder Stand imod den?

11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.

Hvem møder den og slipper fra det hvem under hele Himlen?

12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.

Jeg tier ej om dens Lemmer, hvor stærk den er, hvor smukt den er skabt.

13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?

Hvem har trukket dens Klædning af, trængt ind i dens dobbelte Panser?

14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.

Hvem har aabnet dens Ansigts Døre? Rundt om dens Tænder er Rædsel.

15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.

Dens Ryg er Reder af Skjolde, dens Bryst er et Segl af Sten;

16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.

de sidder tæt ved hverandre, Luft kommer ikke ind derimellem;

17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.

de hænger fast ved hverandre, uadskilleligt griber de ind i hverandre.

18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.

Dens Nysen fremkalder straalende Lys, som Morgenrødens Øjenlaag er dens Øjne.

19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.

Ud af dens Gab farer Fakler, Ildgnister spruder der frem.

20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.

Em staar ud af dens Næsebor som af en ophedet, kogende Kedel.

21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.

Dens Aande tænder som glødende Kul, Luer staar ud af dens Gab.

22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.

Styrken bor paa dens Hals, og Angsten hopper foran den.

23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.

Tæt sidder Kødets Knuder, som støbt til Kroppen; de rokkes ikke;

24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.

fast som Sten er dens Hjerte støbt, fast som den nederste Møllesten.

25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.

Naar den rejser sig, gyser Helte, fra Sans og Samling gaar de af Skræk.

26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.

Angriberens Sværd holder ikke Stand, ej Kastevaaben, Spyd eller Pil.

27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.

Jern regner den kun for Halm og Kobber for trøsket Træ;

28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.

Buens Søn slaar den ikke paa Flugt, Slyngens Sten bliver Straa for den,

29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.

Stridskøllen regnes for Rør, den ler ad det svirrende Spyd.

30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.

Paa Bugen er der skarpe Rande, dens Spor i Dyndet er som Tærskeslædens;

31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.

Dybet faar den i Kog som en Gryde, en Salvekedel gør den af Floden;

32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.

bag den er der en lysende Sti, Dybet synes som Sølverhaar.

33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.

Dens Lige findes ikke paa Jord, den er skabt til ikke at frygte.

34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.

Alt, hvad højt er, ræddes for den, den er Konge over alle stolte Dyr.