Ījaba 41

1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?

Kan du trække Leviathan op med en Krog? eller drage dens Tunge med en Snor, du lader synke ned?

2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?

Kan du sætte et Sivreb i dens Næse eller gennembore dens Kæber med en Krog?

3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?

Mon den vil gøre mange ydmyge Begæringer til dig eller tale milde Ord for dig?

4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?

Mon den vil gøre en Pagt med dig, at du kan tage den til Tjener evindelig?

5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?

Kan du lege med den som med en Fugl? eller binde den fast, til Morskab for dine Smaapiger?

6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?

Skulle Deltagerne vel drive Handel med den? skulle de dele den ud iblandt Købmænd?

7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?

Kan du fylde dens Hud med Spyd, dens Hoved med Harpuner?

8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.

Læg din Haand paa den! Du vil huske den Kamp og ikke gøre det mere.

9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.

Se, Haabet derom slaar fejl; styrter man ikke ned endog kun ved Synet af den?

10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?

Der er ingen saa dumdristig, at han tør tirre den; hvo er da den, der vil bestaa for mit Ansigt?

11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.

— Hvo har givet mig noget først, at jeg skulde betale det? hvad der er under al Himmelen, det er mit —

12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.

jeg vil ikke tie om dens Lemmer og dens Styrkes Beskaffenhed og dens Legemsbygnings Yndelighed.

13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?

Hvo har afklædt den dens ydre Bedækning? hvo tør komme ind imellem dens dobbelte Tandrækker?

14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.

Hvo har opladt dens Ansigts Døre? omkring dens Tænder er der Rædsel.

15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.

Dens Skjoldes Rande ere prægtige, lukkede som med et tæt Segl.

16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.

Den ene er saa nær ved den anden, at der ikke kan komme Vejr ind imellem dem.

17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.

Den ene hænger fast ved den anden; de gribe i hverandre og adskilles ikke.

18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.

Dens Nysen lader Lys skinne, og dens Øjne ere som Morgenrødens Øjenlaage.

19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.

Af dens Mund fare Blus, Ildgnister fare ud.

20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.

Af dens Næsebor udgaar Røg som af en sydende Gryde og af en Kedel.

21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.

Dens Aande kan stikke Ild i Kul, og en Lue gaar ud af dens Mund.

22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.

Paa dens Hals hviler Styrke, og Angest hopper foran den.

23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.

Dens Køds Stykker hænge fast sammen; det er som støbt paa den, det kan ikke bevæges.

24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.

Dens Hjerte er støbt fast som Sten, ja, støbt fast som den nederste Møllesten.

25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.

Naar den farer op, grue de stærke; af Angest forfejle de Maalet.

26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.

Angriber nogen den med Sværd, da bider det ikke paa, ej heller Spyd, Kastevaaben eller Lanse.

27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.

Den agter Jern som Straa, Kobber som raaddent Træ.

28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.

Ingen Pil jager den paa Flugt, Slyngestene blive for den som Avner.

29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.

Køllen agtes som Avner, og den ler ad det susende Glavind.

30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.

Under den ere skarpe Skæl, og det er, som den drager en Tærskeslæde hen over Dyndet.

31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.

Dybet syder som en Gryde; den gør Havet som en Salvekedel.

32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.

Den gør, at Vejen skinner efter den; man maatte holde Havet for graahaaret.

33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.

Der er ingen, som kat? lignes ved den paa Jorden, den er skabt til at være uden Frygt.

34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.

Den ser ned paa alt højt; den er en Konge over alle stolte Dyr.