< Ījaba 41 >

1 Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
Leviathan te vaih neh na doek tih rhui neh a lai na yueh pah thai a?
2 Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
A hnarhong ah canghlong na hen thai tih mutlo hling neh a kam na toeh a?
3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
Nang ham tah huithuinah loh puh vetih nang taengah a mongkawt la cal mai aya?
4 Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
Nang taengah paipi a saii vetih anih te kumhal kah sal la na loh aya?
5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
Anih te vaa bangla na luem puei vetih anih te na hula hamla na khih pa aya?
6 Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
Anih ham te thimpom rhoek tael uh thae vetih Kanaan laklo ah a paekboe uh aya?
7 Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
A vin dongah palaphae neh, a lu dongah nga khohcung neh na bae sak thai a?
8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
Anih soah na kut tloeng lamtah poek laeh. Caemtloeknah khaw na koei voel mahpawh.
9 Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
A ngaiuepnah khaw a laithae ni te. A mueimae mah a hut tang aya?
10 Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
Anih a haeng ham khaw a muen aih bal moenih. Te dongah ka mikhmuh ah aka pai thai te unim?
11 Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
Kai n'doe bangla unim ka thuung eh? Vaan hmui kah boeih te kamah kah ni.
12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
Amah ham bueng pawt tih a olsai neh thayung thamal ol khaw, a phu dongkah a sakthen khaw ka phah ni.
13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
A pueinak te a hmai la ulong poelyoe pah. Kamrhui rhaepnit neh anih te ulong a paan?
14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
A maelhmai kah thohkhaih te ulong a ong eh? A no khaw mueirhih la pin om.
15 Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
A lip photling a hoemnah khaw kutbuen neh a caek la a khaih.
16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
Khat te khat taengla tawn uh tih a laklo ah yilh khaw hue pawh.
17 Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
Hlang he a manuca taengah balak tih a tuuk uh daengah ni a. pam uh pawh.
18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
A ikthi loh vangnah a thangthen tih a mik khaw mincang khosaeng banghui ni.
19 No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
A ka lamkah hmaithoi thoeng tih hmai hli coe.
20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
A hnarhong lamkah hmaikhu khaw voh neh canghlong a yawn bangla thoeng.
21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
A hinglu loh hmai-alh a tak sak tih a ka lamloh hmaihluei thoeng.
22 Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
A rhawn ah a sarhi naeh tih a mikhmuh ah rhihnah loh malawk.
23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
A saa laep te a pum dongah malh kap tih khok pawh.
24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
A lungbuei te lungto bangla ning tih a dangkah phaklung bangla ning.
25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
A boeimang vaengah tah tholh pocinah khui lamloh Pathen taengah bakuep uh.
26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
Anih aka kae cunghang neh caai khaw, lungsong neh caempho khaw a thoh moenih.
27 Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
Thi te cangkong bangla, rhohum khaw keet thing bangla a poek.
28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
Liva capa loh anih a yong sak moenih. Payai lungto pataeng anih taengah tah divawt la poeh.
29 Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
Caemboh te divawt bangla a poek tih soe kah hinghuennah te a nueih thil.
30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
A hmui ah paikaek paihat la om dae tangnong soah sui a hnil.
31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
A laedil te am bangla a tlawk sak tih tuitunli te anhoi bangla a khueh.
32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
A hnukah a hawn a phi sak tih tuidung khaw sampok bangla a poek.
33 Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
Paepnah om kolla a saii dongah laipi dongah anih aka tluk a om moenih.
34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
Aka sang boeih te a hmuh. Amah tah hlang oek koca boeih sokah manghai ni,” a ti nah.

< Ījaba 41 >