Ījaba 40

1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:

2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!

3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:

4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.

5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.

6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:

7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.

8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?

9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?

10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.

11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.

12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.

13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.

14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.

15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.

16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.

17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.

18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.

19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.

20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.

21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.

22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.

23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.

24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?