Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Korero mai ano a Ihowa ki a Hopa, i mea,
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
E tohe ana ranei ki te Kaha Rawa te tangata whakatohutohu? Ma te tangata e whakatupehupehu ana ki te Atua, mana e korero mai.
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Ano ra ko Hopa ki a Ihowa; i mea ia,
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
Nana, ehara noa iho ahau. Ko te aha taku e whakahoki atu ai ki a koe? Ka kopania toku ringa ki toku mangai.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Kua kotahi taku koreotanga, a e kore ahau e whakahoki kupu atu; a tuarua rawa, otira kahore atu aku.
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Katahi ka whakahokia mai e Ihowa ki a Hopa i roto i te tukauati, ka mea,
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
Tena ra, whakatane, whitikiria tou hope, a ka ui atu ahau ki a koe, mau ano e whakaatu mai ki ahau.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Me whakakahore ano ranei e koe taku whakawa? Me whakahe ki ahau kia whakatikaia ai tau?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
He ringa pera ranei tou i to te Atua? He reo whatitiri ranei tou, he pera i tona?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Tena ra, rakai i a koe inaianei ki te rangatiratanga, ki te kororia; tatai i a koe ki te honore, ki te mana.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Ringihia atu te puhaketanga o tou riri; tirohia atu nga mea whakakake katoa, whakaititia iho.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Titiro atu ki nga mea whakakake katoa, whakapikoa iho; takahia iho ano hoki te hunga kino i te wahi e tu na ratou.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
Huihuia atu ratou, huna ki te puehu, herea o ratou mata ki te wahi ngaro.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Na ko reira ahau whakaae ai ki a koe, ma tou ringa matau ano koe e whakaora.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
Na whakaaroa a Pehemoto, he mea hanga ngatahi korua naku; e kai ra i te tarutaru, ano he kau.
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Nana, ko tona kaha kei tona hope, ko tona pakaritanga kei nga uaua o tona kopu.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Ko tona hiawero, ano he hita e tawhiria ana e ia: powhiwhiwhi tonu nga uaua o tona huha.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Ko ona wheua, ano he korere parahi; ko ona rara, he poro rino.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Ko ia te tino mea nui o nga ara o te Atua: ko tona kaihanga anake hei whakapa i tana hoari ki a ia.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
He pono ko nga maunga hei homai kai mana; kei reira ano e takaro ana nga kirehe katoa o te parae.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Ko tona takotoranga ko raro i nga rakau kouru nui, i te rake kakaho, i te repo.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Hei taupoki mona te whakamarumaru o nga rakau kouru nui, kei tetahi taha ona, kei tetahi taha, nga wirou o te awa.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Nana, ki te aki mai te waipuke, e kore ia e tuiri; u tonu tona whakaaro, ahakoa kokiri noa mai a Horano ki tona mangai.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
E hopukia ranei ia e tetahi i a ia e mataara ana, e poka ranei i tona ihu ki te rore, puta noa?
