Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Tinovo’ Iehovà am’Iobe ty hoe,
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
Hatretrè’ ty mpandietse hao t’i El-Sadai? Manoiña, ry mpañeretse an’ Andrianañahareo.
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Nanoiñe Iehovà ami’ty hoe t’Iobe:
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
Intoy o tsy manjofakeo; ino ty hahatoiñako azo? Hampikapefe’ ty tañako ty vavako.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Indraike ty nivolañeko fa tsy ho tovoñako; eka, indroe, fa tsy ho losoreko.
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Aa le nanoiñe Iobe t’Iehovà boak’ an-talio ao, ami’ty hoe,
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
Midiaña hoe ondaty; hañontaneako le ihe ty hitaroñe amako.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Hafote’o hao o zakakoo? Hamatse ahy irehe, hahazoa’o to?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Amam-pitàñe manahake añ’Andrianañahare v’iheo? Mahafañotrok’ am-peo hambañ’ ama’e hao?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Mihamina amañ’engeñe naho havañonañe; misaroña asiñe naho volonahetse;
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Adoaño o habose’o mandopatseo; jilovo ze hene mpirengevoke vaho afotsaho.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Fonga rendreho ty mpibohaboha, le arèho; lialiao ambane o lo-tserekeo.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
Akafiro hitraofa’e an-debok’ ao; vahoro añ’etak’ ao o lahara’ iareoo.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Le hiantofako ama’o te mahafandrombak’ azo o fità’o havanao.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
Oniño hey ty Behemote, i naharoko fitseneañe ama’oy; mihinañe ahetse re manahake o añombeo.
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Heheke te am-poto-pe’e ao ty haozara’e, amo ozan-tro’eo ty hafatrara’e.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Atora-kitsi’e hoe talý ty ohi’e; mifamanditse iaby o talin-ozan-toha’eo.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Boda torisike o taola’eo, hoe tsotsò-by o kitso’eo
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Ie ty lohàñe amo satan’ añahareo; I namboatse azey ro mahafitotok’ ama’e am-pibara.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Toe mamahan-kaneñe aze o vohitseo, amy fihisa’ o bibin-kivoke iabioy.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Mandre ambane’ sohihy eo re, am-pipaliram-binda an-tane manginakinak’ ao.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Mañalok’ aze ty talinjo’ o sohihio; miarikoboñ’ aze iaby o bararata añ’olon-dranoo.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Tsy ihondrahondrà’e ty fandipora’ i sakay; mahasibeke re ndra te isorotombaha’ Iordaney mb’am-bava’e.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
Eo hao ty hahatsepak’aze te mañente; eo hao ty hahafangirike i oro’ey hampikavitse aze?
