Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Et adiecit Dominus, et locutus est ad Iob:
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
Numquid qui contendit cum Deo, tam facile conquiescit? utique qui arguit Deum, debet respondere ei.
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Respondens autem Iob Domino, dixit:
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
Qui leviter locutus sum, respondere quid possum? manum meam ponam super os meum.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Unum locutus sum, quod utinam non dixissem: et alterum, quibus ultra non addam.
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Respondens autem Dominus Iob de turbine, dixit:
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
Accinge sicut vir lumbos tuos: interrogabo te: et indica mihi.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Numquid irritum facies iudicium meum: et condemnabis me, ut te iustificeris?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Et si habes brachium sicut Deus, et si voce simili tonas?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Circumda tibi decorem, et in sublime erigere, et esto gloriosus, et speciosis induere vestibus.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Disperge superbos in furore tuo, et respiciens omnem arrogantem humilia.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Respice cunctos superbos, et confunde eos, et contere impios in loco suo.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
Absconde eos in pulvere simul, et facies eorum demerge in foveam:
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Et ego confitebor quod salvare te possit dextera tua.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
Ecce, Behemoth, quem feci tecum, fœnum quasi bos comedet:
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Fortitudo eius in lumbis eius, et virtus illius in umbilico ventris eius.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Stringit caudam suam quasi cedrum, nervi testiculorum eius perplexi sunt.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Ossa eius velut fistulæ æris, cartilago illius quasi laminæ ferreæ.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Ipse est principium viarum Dei, qui fecit eum, applicabit gladium eius.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Huic montes herbas ferunt: omnes bestiæ agri ludent ibi.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Sub umbra dormit in secreto calami, et in locis humentibus.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Protegunt umbræ umbram eius, circumdabunt eum salices torrentis.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Ecce, absorbebit fluvium, et non mirabitur: et habet fiduciam quod influat Iordanis in os eius.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
In oculis eius quasi hamo capiet eum, et in sudibus perforabit nares eius.
