Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
OLELO mai hoi o Iehova ia Ioba, i mai la,
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
O ka mea hoopaapaa i ka Mea mana, e ao mai anei ia ia ia? O ka mea e ao mai i ke Akua, nana no e ekemu mai.
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Alaila, olelo aku o Ioba ia Iehova, i aku la,
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
Aia hoi, ua inoino wau; Heaha ka'u e ekemu aku ai ia oe? E kau aku au i kuu lima maluna o kuu waha.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Hookahi ka'u olelo ana, aka, aole au e ekemu hou; A elua hoi, aka, aole au e olelo hou aku.
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Alaila olelo mai o Iehova ia Ioba mailoko mai o ka puahiohio, i mai la,
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
E kakoo oe ano, me he kanaka la, i kou puhaka: E ninau aku au ia oe, a hoike mai oe ia'u.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
E hoole anei hoi oe i ko'u pono? E hoahewa anei oe ia'u, i hoaponoia'i oe?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
He lima anei kou e like me ko ke Akua? E hiki anei ia oe ke hoohekili me ka leo e like me kona?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
E hoonani oe ano ia oe iho me ka hanohano a me ko kiekie; E hoaalu hoi ia oe iho i ka nani a me ka mahalo.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
E hookuu aku oe i kou huhu ikaika: A nana aku i ka mea kiekie a pau, a hoohaahaa ia ia.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
E nana aku i ka mea haaheo a pau, a e hookulou ia ia; A e hehi iho ilalo i ka poe hewa ma ko lakou wahi.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
E hoonalo pu ia lakou iloko o ka lepo; E uhi i ko lakou maka i ka pouli.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Alaila e hooia aku au ia oe, E hiki no i kou lima akau ke hoola ia oe iho.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
E nana ano i ka behemo, ka mea a'u i hana'i me oe; Ua ai no ia i ka weuweu e like me ka bipi.
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Aia hoi, ano, o kona ikaika ma kona puhaka, O kona mana hoi ma na wahi paa o kona opu.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Ua kunini no ia i kona huelo me he laau kedera la, O na olona o kona uha ua ulana pu ia.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
O kona mau iwi me na auka keleawe, O kona mau iwi, ua like me na auka hao.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Oia ke pookela o na hana a ke Akua! O ka mea nana ia i hana, haawi no ia i pahikaua nana.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Ua hoohua mai na mauna i ka ai nana, A malaila na holoholona a pau o ke kula i paani ai.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Moe iho no ia malalo o na laau malu, Maloko o kahi nalo o ka ohe a me ke kiolepo.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Uhi iho la na laau malu ia ia me ko lakou malu; A puni mai ia ia na wilou o ke kahawai.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Aia hoi, huai mai ka muliwai, aole ia i holo aku, Noho malie no ia i ka wa i huai mai ai o Ioredane i kona waha.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
Imua o kona mau maka e hopu anei kekahi ia ia? A e hoopuka aku i kona ihu i ka lou?
