Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Ubangiji ya ce wa Ayuba,
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
“Mai neman sa wa wani laifi zai iya ja da Maɗaukaki? Bari mai tuhumar Allah yă amsa masa.”
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Sai Ayuba ya amsa wa Ubangiji,
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
“Ai, ni ba a bakin kome nake ba ne, ta yaya zan iya amsa maka? Na rufe bakina da hannuna.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Na yi magana sau ɗaya amma ba ni da amsa, sau biyu, amma ba zan ƙara cewa kome ba.”
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Sa’an nan Ubangiji ya yi wa Ayuba magana ta cikin guguwa,
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
“Ka tashi tsaye ka tsaya da ƙarfi kamar namiji; zan yi maka tambaya kuma za ka amsa mini.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
“Ko za ka ƙi yarda da shari’ata? Za ka ba ni laifi don ka nuna kai marar laifi ne?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Ko hannunka irin na Allah ne, kuma ko muryarka za tă iya tsawa kamar ta Allah?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Sai ka yi wa kanka ado da ɗaukaka da girma, ka yafa daraja da muƙami.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Ka saki fushinka, ka dubi dukan wani mai girman kai ka wulaƙanta shi.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Ka dubi duk wani mai girman kai ka ƙasƙantar da shi, ka tattake mugaye a inda ka tsaya.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
Ka bizne su duka tare ka rufe fuskokinsu a cikin kabari.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Sa’an nan ni kaina zan shaida maka cewa hannun damanka zai iya cetonka.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
“Dubi dorina, wadda na halicce ku tare kuma ciyawa take ci kamar sa.
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Ga shi ƙarfinta yana a ƙugunta ikonta yana cikin tsokar cikinta.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Wutsiyarta tana da ƙarfi kamar itacen al’ul; jijiyoyin cinyoyinta suna haɗe a wuri ɗaya.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Ƙasusuwanta bututun tagulla ne, haƙarƙarinta kamar sandunan ƙarfe.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Tana ta farko cikin ayyukan Allah, Mahaliccinta kaɗai yake iya tunkarar ta da takobi.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Tuddai su suke tanada mata abinci a inda duk namun jeji suke wasa.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Tana kwanciya a ƙarƙashin inuwar itacen lotus ta ɓuya cikin kyauro da fadama.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Inuwa ta rufe ta da ƙaddaji, itatuwan wardi na rafi, sun kewaye ta.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Sa’ad da kogi ya cika yana hauka, ba tă damu ba; ba abin da zai same ta ko da a gaban bakinta Urdun yake wucewa.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
Ko akwai wanda zai iya kama ta ba ta kallo, ko kuma a kama ta da tarko a huda hancinta?
