< Ījaba 40 >

1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Og HERREN svarede Job og sagde:
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
Vil den trættekære tvistes med den Almægtige? Han, som revser Gud, han svare herpaa!
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Da svarede Job HERREN og sagde:
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
Se, jeg er ringe, hvad skal jeg svare?
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Jeg lægger min Haand paa min Mund! Een Gang har jeg talt, gentager det ikke, to Gange, men gør det ej mer!
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Da svarede HERREN Job ud fra Stormvejret og sagde:
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
Omgjord som en Mand dine Lænder, jeg vil spørge, og du skal lære mig!
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Mon du vil gøre min Ret til intet, dømme mig, for at du selv kan faa Ret?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Har du en Arm som Gud, kan du tordne med Brag som han?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Smyk dig med Højhed og Storhed, klæd dig i Glans og Herlighed!
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Udgyd din Vredes Strømme, slaa de stolte ned med et Blik,
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
bøj med et Blik de stolte og knus paa Stedet de gudløse,
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
skjul dem i Støvet til Hobe og lænk deres Aasyn i Skjulet!
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Saa vil jeg ogsaa love dig for Sejren, din højre har vundet.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
Se Nilhesten! Den har jeg skabt saavel som dig. Som Oksen æder den Græs.
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Se, hvilken Kraft i Lænderne og hvilken Styrke i Bugens Muskler!
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Halen holder den stiv som en Ceder, Bovens Sener er flettet sammen;
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
dens Knogler er Rør af, Kobber, Benene i den som Stænger af Jern.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Den er Guds ypperste Skabning, skabt til at herske over de andre;
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
thi Foder til den bærer Bjergene, hvor Markens Vildt har Legeplads.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Den lægger sig hen under Lotusbuske, i Skjul af Siv og Rør;
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Lotusbuskene giver den Tag og Skygge, Bækkens Pile yder den Hegn.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Den taber ej Modet, naar Jordan stiger, er rolig, om Strømmen end svulmer mod dens Gab.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
Hvem kan gribe den i dens Tænder og trække Reb igennem dens Snude?

< Ījaba 40 >