Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
I Jahve se obrati Jobu i reče mu:
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
“Zar će se s Jakim preti još kudilac? Tužitelj Božji nek' sam odgovori!”
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
A Job odgovori Jahvi i reče:
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
“Odveć sam malen: što da odgovorim? Rukom ću svoja zatisnuti usta.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Riječ rekoh - neću više započeti; rekoh dvije - al' neću nastaviti.”
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Nato Jahve odgovori Jobu iz oluje i reče:
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
“Bokove svoje opaši k'o junak, ja ću te pitat', a ti me pouči.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Zar bi i moj sud pogaziti htio, okrivio me da sebe opravdaš?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Zar ti mišica snagu Božju ima, zar glasom grmjet' možeš poput njega?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
Ogrni se sjajem i veličanstvom, dostojanstvom se odjeni i slavom.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Plani dÓe bijesom ognja jarosnoga, pogledom jednim snizi oholnika.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Ponositoga pogledaj, slomi ga, na mjestu satri svakoga zlikovca.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
U zemlju sve njih zajedno zakopaj, u mračnu ih pozatvaraj tamnicu.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Tada ću i ja tebi odat' hvalu što si se svojom desnicom spasio.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
A sada, dÓe promotri Behemota! Travom se hrani poput govečeta,
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
u bedrima je, gle, snaga njegova, a krepkost mu u mišićju trbušnom.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
Poput cedra rep podignut ukruti, sva su mu stegna ispreplele žile.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Mjedene cijevi kosti su njegove, zglobovi mu od željeza kvrge.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Prvenac on je Božjega stvaranja; mačem ga je naoružao tvorac.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Gore mu danak u hrani donose i sve zvijerje što po njima se igra.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
Pod lotosom on zavaljen počiva, guštik močvarni i glib kriju ga.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Sjenu mu pravi lotosovo lišće, pod vrbama on hladuje potočnim.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Nabuja li rijeka, on ne strahuje: nimalo njega ne bi zabrinulo da mu u žvale i sav Jordan jurne.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
Tko bi za oči uhvatio njega i tko bi mu nos sulicom probio?
