Ījaba 4
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
respondens autem Eliphaz Themanites dixit
2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
si coeperimus loqui tibi forsitan moleste accipias sed conceptum sermonem tenere quis possit
3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
ecce docuisti multos et manus lassas roborasti
4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
vacillantes confirmaverunt sermones tui et genua trementia confortasti
5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
nunc autem venit super te plaga et defecisti tetigit te et conturbatus es
6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
timor tuus fortitudo tua patientia tua et perfectio viarum tuarum
7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
recordare obsecro te quis umquam innocens perierit aut quando recti deleti sint
8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
quin potius vidi eos qui operantur iniquitatem et seminant dolores et metunt eos
9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
flante Deo perisse et spiritu irae eius esse consumptos
10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
rugitus leonis et vox leaenae et dentes catulorum leonum contriti sunt
11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
tigris periit eo quod non haberet praedam et catuli leonis dissipati sunt
12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
porro ad me dictum est verbum absconditum et quasi furtive suscepit auris mea venas susurri eius
13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
in horrore visionis nocturnae quando solet sopor occupare homines
14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
pavor tenuit me et tremor et omnia ossa mea perterrita sunt
15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
et cum spiritus me praesente transiret inhorruerunt pili carnis meae
16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
stetit quidam cuius non agnoscebam vultum imago coram oculis meis et vocem quasi aurae lenis audivi
17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
numquid homo Dei conparatione iustificabitur aut factore suo purior erit vir
18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
ecce qui serviunt ei non sunt stabiles et in angelis suis repperit pravitatem
19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
quanto magis hii qui habitant domos luteas qui terrenum habent fundamentum consumentur velut a tinea
20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
de mane usque ad vesperum succidentur et quia nullus intellegit in aeternum peribunt
21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
qui autem reliqui fuerint auferentur ex eis morientur et non in sapientia
