Ījaba 4
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Forsothe Eliphat Themanytes answeride, and seide,
2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
If we bigynnen to speke to thee, in hap thou schalt take it heuyli; but who may holde a word conseyued?
3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
Lo! thou hast tauyt ful many men, and thou hast strengthid hondis maad feynt.
4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
Thi wordis confermyden men doutynge, and thou coumfortidist knees tremblynge.
5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
But now a wounde is comun on thee, and thou hast failid; it touchide thee, and thou art disturblid.
6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
Where is thi drede, thi strengthe, and thi pacience, and the perfeccioun of thi weies?
7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
Y biseche thee, haue thou mynde, what innocent man perischide euere, ethir whanne riytful men weren doon awei?
8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
Certis rathir Y siy hem, that worchen wickidnesse, and sowen sorewis,
9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
and repen tho, to haue perischid bi God blowynge, and to be wastid bi the spirit of his ire.
10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
The roryng of a lioun, and the vois of a lionesse, and the teeth of `whelpis of liouns ben al to-brokun.
11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
Tigris perischide, for sche hadde not prey; and the whelpis of a lioun ben distried.
12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
Certis an hid word was seid to me, and myn eere took as theueli the veynes of priuy noise therof.
13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
In the hidousnesse of `nyytis siyt, whanne heuy sleep is wont to occupie men,
14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
drede and tremblyng helde me; and alle my boonys weren aferd.
15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
And whanne the spirit `yede in my presence, the heiris of `my fleisch hadden hidousnesse.
16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
Oon stood, whos chere Y knewe not, an ymage bifor myn iyen; and Y herde a vois as of softe wynd.
17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
Whether a man schal be maad iust in comparisoun of God? ethir whethir a man schal be clennere than his Makere?
18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
Lo! thei that seruen hym ben not stidefast; and he findith schrewidnesse in hise aungels.
19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
Hou myche more thei that dwellen in housis of cley, that han an ertheli foundement, schulen be wastyd as of a mouyte.
20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
Fro morewtid til to euentid thei schulen be kit doun; and for no man vndurstondith, thei schulen perische with outen ende.
21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
Sotheli thei, that ben residue, schulen be takun awei; thei schulen die, and not in wisdom.
