< Ījaba 4 >
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Eka Elifaz ja-Teman nodwoke kama:
2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
“Bende chunyi nyalo doko malit ka ngʼato okeloni wach moro nimar ok anyal lingʼ mak awuoyo?
3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
Parie kaka isepuonjo ji mangʼeny, kendo isejiwo joma chunygi onyosore.
4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
Wechegi osekonyo joma opodho; kendo isejiwo joma tekogi orumo.
5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
To koro chandruok osechoponi kendo chunyi onyosore omiyo ionge gi kwe.
6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
Luor miluorogo Nyasaye dak koro miyi chir koso ngimani moriere dak koro miyi geno?
7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
“Koro par ane: En ngʼa mosekum maonge ketho? Koso joma kare mage minyalo tieki?
8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
Gima aseneno en ni joma chwoyo richo gi chandruok kayo mana richo.
9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
Itiekogi apoya nono gi much Nyasaye; kendo sa ma mirimbe obiro to gilal nono.
10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
Sibuoche nyalo ruto kendo sibuoche mager nyalo goyo asumbi, to kata kamano leke sibuoche maroteke osemuki.
11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
Sibuor koro tho nikech gima ocham onge, kendo nyithi sibuor oringo ma oke.
12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
“Ne okuodhna wach moro mos, to ne awinje mana marach rach.
13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
Wachni nobirona gotieno e yor lek, e sa ma nindo goye ji ngoga,
14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
kendo luoro gi kibaji nogoya momiyo denda duto onyosore.
15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
Eka muya nokudho wangʼa, mi yier denda duto nojuol.
16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
Nochungʼ molingʼ thi, to ne ok anyal ngʼeyo ni en angʼo. Kido moro nobiro mochungʼ e nyim wangʼa, kendo nawinjo dwol moro machil, kawacho niya:
17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
‘Bende dhano mangima nyalo bedo makare moloyo Nyasaye? Dhano bende dibed maler moloyo jachwechne?
18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
Ka Nyasaye ok nyal geno jotichne, ma kata malaika bende joketho e nyime,
19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
to koro ere kaka dodew dhano molos gi lowo, ma mise mag-gi en mana buru, ma inyalo duny marum mana ka oguyo!
20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
Chakre kogwen nyaka odhiambo inyalo turgi matindo tindo ka ok ongʼeyo, kendo gilal nyaka chiengʼ.
21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
Donge tondegi ma gitweyogo hema igonyo, mondo omi githo ka gionge rieko?’