< Ījaba 4 >

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Te vaengah Temani hoel Eliphaz loh a doo.
2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
Te vaengah nang te ol neh n'noemcai saeh, na ngak aya? Tedae olthui te kuemsuem ham unim aka noeng eh?
3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
Muep na toel tih kut kha rhoek khaw na talong coeng te.
4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
Aka paloe rhoek te na olthui loh a thoh tih khuklu aka khun khaw na caang sak.
5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
Tedae namah taengla ha loe tih na ngak coeng, namah te m'ben tih na let coeng.
6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
Na hinyahnah, na ueppangnah, na ngaiuepnah, na longpuei kah thincaknah khaw om pawt nim?
7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
Poek van laeh, ommongsitoe he paltham nim? Aka thuem rhoek te melam a thup?
8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
Ka hmuh vanbangla boethae aka thoe tih aka soem khaw amah long ni thakthaenah a ah.
9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
Pathen kah hiil dongah milh uh tih a thintoek khohli dongah khap uh coeng.
10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
Sathueng khaw kawknah neh sathuengca khaw a ol neh om dae sathuengca khaw a no tloong.
11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
Maeh a mueh lamloh sathueng te milh tih sathuengnu ca rhoek khaw pam uh.
12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
Ka taengah ol a huen tih a olduem loh kai hna a lat sak.
13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
Hlang he khoyin olphong lamkah pomnah khuiah a ih muelh vaengah.
14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
birhihnah loh kai m'mah tih thuennah neh ka rhuh boeih a rhih sak.
15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
Mueihla loh ka maelhmai a pah vaengah ka mul ka saa poenghu.
16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
A pai vaengah khaw a mueimae ka hmat moenih. A muei tah ka mikhmuh ah om tih bidip ol a yaak.
17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
Pathen lakah hlanghing he tang tih anih aka saii lakah ah hlang caihcil ngai a?
18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
A sal rhoek soah tangnah pawt tih a puencawn te a lolh la a khueh atah,
19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
Laipi neh lai im dongah kho aka sa aisat te bungbo hmai ah a khoengim pop coeng.
20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
Mincang lamloh hlaem duela a phop te a yoeyah la a milh khaw mingpha pawh.
21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
Amih lamkah a a hlangrhuel a phil pah vaengah a duek uh moenih a? Te dongah cueihnah neh a om moenih a?

< Ījaba 4 >