Ījaba 39
1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
Sabes tu o tempo em que as cabras montezes parem? ou consideraste as dôres das cervas?
2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
Contarás os mezes que cumprem? ou sabes o tempo do seu parto?
3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
Quando se encurvam, produzem seus filhos, e lançam de si as suas dôres.
4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
Seus filhos enrijam, crescem com o trigo: saem, e nunca mais tornam a ellas.
5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
Quem despediu livre o jumento montez? e quem soltou as prisões ao jumento bravo?
6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
Ao qual dei o ermo por casa, e a terra salgada por suas moradas.
7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
Ri-se do arroido da cidade: não ouve os muitos gritos do exactor.
8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
O que descobre nos montes é o seu pasto, e anda buscando tudo que está verde.
9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
Ou, querer-te-ha servir o unicornio? ou ficará na tua cavallariça?
10 Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
Ou amarrarás o unicornio com a sua corda no rego? ou estorroará apoz ti os valles?
11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
Ou confiarás n'elle, por ser grande a sua força? ou deixarás a seu cargo o teu trabalho?
12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
Ou fiarás d'elle que te torne o que semeaste e o recolherá na tua eira?
13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
Vem de ti as alegres azas dos pavões, que teem pennas de cegonha e d'aguia?
14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
A qual deixa os seus ovos na terra, e os aquenta no pó.
15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
E se esquece de que algum pé os pise, ou os animaes do campo os calquem.
16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
Endurece-se para com seus filhos, como se não fossem seus: debalde é seu trabalho, porquanto está sem temor.
17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
Porque Deus a privou de sabedoria, e não lhe repartiu entendimento.
18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
A seu tempo se levanta ao alto: ri-se do cavallo, e do que vae montado n'elle.
19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
Ou darás tu força ao cavallo? ou vestirás o seu pescoço com trovão?
20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
Ou espantal-o-has, como ao gafanhoto? terrivel é o fogoso respirar das suas ventas.
21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
Escarva a terra, e folga na sua força, e sae ao encontro dos armados.
22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
Ri-se do temor, e não se espanta, e não torna atraz por causa da espada.
23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
Contra elle rangem a aljava, o ferro flammante da lança e do dardo.
24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
Sacudindo-se, e removendo-se, escarva a terra, e não faz caso do som da buzina.
25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
Na furia do som das buzinas diz: Eia! e de longe cheira a guerra, e o trovão dos principes, e o alarido.
26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
Ou vôa o gavião pela tua intelligencia, e estende as suas azas para o sul?
27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
Ou se remonta a aguia ao teu mandado, e põe no alto o seu ninho?
28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
Nas penhas mora e habita: no cume das penhas, e nos logares seguros.
29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
Desde ali descobre a preza: seus olhos a avistam desde longe.
30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
E seus filhos chupam o sangue, e onde ha mortos ahi está.
