Ījaba 39
1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
“Èske ou konnen lè kabrit mòn yo fè pitit? Èske ou konn wè lè sèf yo metba?
2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
Èske ou kab kontwole mwa ke yo rete plenn yo, oswa èske ou konnen lè yo fè pitit?
3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
Yo bese a jenou, yo pouse fè pitit yo parèt, yo fòse fè doulè yo fini nèt.
4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
Pitit yo vin fò, yo grandi nan chan lib; yo ale e yo pa retounen kote yo.
5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
“Se kilès ki te fè bourik mawon yo vin lib? Epi kilès ki te lache kòd ki te mare sou bourik kous la,
6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
ke Mwen te bay savann nan kon abitasyon li, ak tè sale a kon kote pou l rete a?
7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
Li pa bay valè a zen lavil la; kri a chofè yo, li pa okipe yo.
8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
Li chache nan tout mòn yo pou manje l e chache jwenn tout sa ki vèt.
9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
“Èske bèf mawon va dakò pou sèvi ou, oswa èske l ap pase nwit lan devan manjwa ou?
10 Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
Èske ou kab mare bèf mawon a ak kòd pou l rete nan ranp li, oswa èske l ap boulvèse jaden an dèyè w?
11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
Èske ou va fè l konfyans akoz gran fòs li, e kite l responsab travay ou?
12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
Èske ou va mete lafwa ou nan li pou li pote semans lakay, o ranmase seryel sou glasi vannen an?
13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
“Zèl a otrich yo bat anlè ak gran jwa, men èske se plimaj lanmou?
14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
Veye byen, li abandone pwòp ze li yo sou latè a pou yo ka chofe yo nan pousyè,
15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
Li bliye yon grenn pye ka kraze yo, oswa yon bèt sovaj kab foule yo.
16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
Li maltrete pitit li yo ak mechanste, konsi yo pa t pou li; menm si tout travay li ta an ven, sa pa regade l;
17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
Akoz Bondye te fè li bliye sajès li, e pa t bay li yon pòsyon bon konprann.
18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
Lè l leve kò l anlè, li giyonnen cheval la ak chevalye a.
19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
Èske se ou ki te bay cheval la fòs? Èske ou te abiye kou li ak krenyen?
20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
Èske ou fè l vòltije tankou yon krikèt? Gran souf ki sòti nan nen l byen etonnan.
21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
Pye li fouye tè a nan vale a, e li kontan fòs li. Li sòti parèt pou rankontre zam yo.
22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
Li ri sou danje, ni li pa gen lakrent. Li pa vire fè bak devan nepe;
23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
fouwo soukwe akote l, lans k ap briye a, ak gwo frenn nan.
24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
Byen anraje e tranblan, li fè kous sou tè a, e li p ap kanpe lè vwa twonpèt la sone.
25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
Depi twonpèt la sone li di: ‘Aha!’ Soti lwen, li pran sant batay la, tonnè a kapitèn yo ak kri gè a.
26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
Èske se pa bon konprann ou ke malfini an konn vole anlè, avèk zèl li lonje vè sid?
27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
Èske se pa kòmand pa ou ke èg la monte wo pou fè nich li nan wotè?
28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
Anwo sou falèz la, li rete e fè abitasyon li, sou kwen wòch yon kote ki pa kab pwoche.
29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
Se la li veye manje li; zye li wè l soti lwen.
30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
Pitit li yo, anplis, konn souse san; epi kote mò yo ye; se la li ye.”
