Ījaba 39
1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
Kender du Tiden, da Stengeden føder, tager du Vare paa Hindenes Veer,
2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
tæller du mon deres Drægtigheds Maaneder, kender du Tiden, de føder?
3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
De lægger sig ned og føder og kaster Kuldet,
4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
Ungerne trives, gror til i det frie, løber bort og kommer ej til dem igen.
5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
Hvem slap Vildæslet løs, hvem løste mon Steppeæslets Reb,
6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
som jeg gav Ørkenen til Hjem, den salte Steppe til Bolig?
7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
Det ler ad Byens Larm og hører ej Driverens Skælden;
8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
det ransager Bjerge, der har det sin Græsgang, det leder hvert Græsstraa op.
9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
Er Vildoksen villig at trælle for dig, vil den staa ved din Krybbe om Natten?
10 Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
Binder du Reb om dens Hals, pløjer den Furerne efter dig?
11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
Stoler du paa dens store Kræfter; overlader du den din Høst?
12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
Tror du, den kommer tilbage og samler din Sæd paa Loen?
13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
Mon Strudsens Vinge er lam, eller mangler den Dækfjer og Dun,
14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
siden den betror sine Æg til Jorden og lader dem varmes i Sandet,
15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
tænker ej paa, at en Fod kan knuse dem, Vildtet paa Marken træde dem sønder?
16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
Haard ved Ungerne er den, som var de ej dens; spildt er dens Møje, det ængster den ikke.
17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
Thi Gud lod den glemme Visdom og gav den ej Del i Indsigt.
18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
Naar Skytterne kommer, farer den bort, den ler ad Hest og Rytter.
19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
Giver du Hesten Styrke, klæder dens Hals med Manke
20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
og lærer den Græshoppens Spring? Dens stolte Prusten indgyder Rædsel.
21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
Den skraber muntert i Dalen, gaar Brynjen væligt i Møde;
22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
den ler ad Rædselen, frygter ikke og viger ikke for Sværdet;
23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
Koggeret klirrer over den, Spydet og Køllen blinker;
24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
den sluger Vejen med gungrende Vildskab, den tøjler sig ikke, naar Hornet lyder;
25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
et Stød i Hornet, straks siger den: Huj! Den vejrer Kamp i det fjerne, Kampskrig og Førernes Raab.
26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
Skyldes det Indsigt hos dig, at Falken svinger sig op og breder sin Vinge mod Sønden?
27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
Skyldes det Bud fra dig, at Ørnen flyver højt og bygger sin højtsatte Rede?
28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
Den bygger og bor paa Klipper, paa Klippens Tinde og Borg;
29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
den spejder derfra efter Æde, viden om skuer dens Øjne.
30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
Ungerne svælger i Blod; hvor Valen findes, der er den!
