Ījaba 39
1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
山岩间的野山羊几时生产，你知道吗？ 母鹿下犊之期，你能察定吗？
2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
它们怀胎的月数，你能数算吗？ 它们几时生产，你能晓得吗？
3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
它们屈身，将子生下， 就除掉疼痛。
4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
这子渐渐肥壮，在荒野长大， 去而不回。
5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
谁放野驴出去自由？ 谁解开快驴的绳索？
6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
我使旷野作它的住处， 使咸地当它的居所。
7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
它嗤笑城内的喧嚷， 不听赶牲口的喝声。
8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
遍山是它的草场； 它寻找各样青绿之物。
9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
野牛岂肯服事你？ 岂肯住在你的槽旁？
10 Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
你岂能用套绳将野牛笼在犁沟之间？ 它岂肯随你耙山谷之地？
11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
岂可因它的力大就倚靠它？ 岂可把你的工交给它做吗？
12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
岂可信靠它把你的粮食运到家， 又收聚你禾场上的谷吗？
13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
鸵鸟的翅膀欢然搧展， 岂是显慈爱的翎毛和羽毛吗？
14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
因它把蛋留在地上， 在尘土中使得温暖；
15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
却想不到被脚踹碎， 或被野兽践踏。
16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
它忍心待雏，似乎不是自己的； 虽然徒受劳苦，也不为雏惧怕；
17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
因为 神使它没有智慧， 也未将悟性赐给它。
18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
它几时挺身展开翅膀， 就嗤笑马和骑马的人。
19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
马的大力是你所赐的吗？ 它颈项上挓挲的鬃是你给它披上的吗？
20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
是你叫它跳跃像蝗虫吗？ 它喷气之威使人惊惶。
21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
它在谷中刨地，自喜其力； 它出去迎接佩带兵器的人。
22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
它嗤笑可怕的事并不惊惶， 也不因刀剑退回。
23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
箭袋和发亮的枪， 并短枪在它身上铮铮有声。
24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
它发猛烈的怒气将地吞下； 一听角声就不耐站立。
25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
角每发声，它说呵哈； 它从远处闻着战气， 又听见军长大发雷声和兵丁呐喊。
26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
鹰雀飞翔，展开翅膀一直向南， 岂是借你的智慧吗？
27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
大鹰上腾在高处搭窝， 岂是听你的吩咐吗？
28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
它住在山岩， 以山峰和坚固之所为家，
29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
从那里窥看食物， 眼睛远远观望。
30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
它的雏也咂血； 被杀的人在哪里，它也在那里。
