Ījaba 39
1 Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
Thaelpang kah sathai a piil tue na ming tih sayuk a rhai na dawn a?
2 Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
Hla a cup la na tae tih a piil tue na ming a?
3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
A ca rhoek loh a koisu uh tih a huel daengah a bungtloh loh a hlah.
4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
A ca a man uh te cangpai neh rhoeng tih a caeh uh phoeiah tah amih taengla mael uh pawh.
5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
Sayalh la kohong marhang aka hlah te unim? Laak lueng kah kuelrhui aka hlam te unim?
6 Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
A im te kolken la, a dungtlungim te lungkaehlai la ka khueh.
7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
Khorha kah hlangping te a lawn tih aka tueihno kah pang ol hnatun pawh.
8 Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
A luemnah tlang te a cawt tih sulhing boeih te a yoep.
9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
Cung loh nang taengah a thohtat hamla a huem vetih na kongduk dongah rhaeh aya?
10 Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
Cung te a rhuivaeh kong ah na pael vetih nang hnukah tuikol te a thoe aya?
11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
A thadueng a len dongah a soah na pangtung vetih na thaphu te a taengah na hnoo aya?
12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
Na cangti te a khuen, a khuen vetih na cangtilhmuen a coi ni tila te te na tangnah a?
13 Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
Kalaukva kah phae loh yoka cakhaw bungrho phaemul neh a dii aih nim.
14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
A duei te diklai dongah a hnoo tih laipi khuiah a awp.
15 Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
A kho loh a hep te a hnilh tih kohong mulhing long khaw te te a til.
16 Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
A ca rhoek te amah kah pawt bangla a hit sak tih a poeyoek la a thaphu te birhihnah pawh.
17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
Pathen loh anih te cueihnah a hnilh sak tih a taengah yakmingnah tael pah pawh.
18 Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
Hmuensang la a phuel uh tue vaegah tah marhang neh a sokah aka ngol te a nueih thil.
19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
Marhang taengah thayung thamal na paek a? A rhawn te a hnoo neh na thing pah a?
20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
Anih te kaisih bangla na pet sak a? A phit vaengkah mueithennah khaw mueirhih la poeh.
21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
Tuikol te a phuet uh vaengah thadueng neh a ngaingaih lungpok haica doe hamla pawk.
22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
Rhihnah te a nueih thil tih a rhihyawp pawt dongah cunghang ha lamloh a mael moenih.
23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
A taengah liva a khoek tih caai neh soe kaw hmaihluei la om.
24 Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
Hinghuen neh khoponah neh diklai a coih tih tuki ol te tangnah pawh.
25 Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
Tuki te a rhoeh la, “Ahuei,” a ti nah tih caemtloek vaengkah mangpa khohum neh tamlung te a hla lamloh a huep.
26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
Nang kah yakmingnah dongah nim mutlo loh a phae a phuel tih a ding, a phae te tuithim la a phuel?
27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
Nang kah ka dongah atha te sang hang tih a bu a pomsang a?
28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
Thaelpang ah kho a sak tih thaelpang hmuisum neh rhalvong ah khaw rhaeh ta.
29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
Te lamloh caak a thaih tih a hla lamkah te a mik loh a paelki.
30 Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
Te vaengah a vapuel, a vapuel loh thii a caep uh tih rhok om nah ah hnap om,” a ti nah.
