Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
Afei, Awurade firi ahum mu buaa Hiob sɛ,
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
“Hwan ne deɛ ɔde nsɛm a nimdeɛ nni mu katakata mʼafotuo so?
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
Hyɛ wo ho den sɛ ɔbarima; mɛbisa wo nsɛm, na wobɛyi mʼano.
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
“Ɛberɛ a metoo asase fapem no, na wowɔ he? Sɛ wonim a, ka ɛ.
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Hwan na ɔsusuu ne tenten ne ne tɛtrɛtɛ? Ampa ara wonim! Hwan na ɔtwee susuhoma faa ani?
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Ɛdeɛn so na ɛgyina, anaasɛ hwan na ɔtoo ne tweatiboɔ no,
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
ɛberɛ a anɔpa nsoromma bɔɔ mu too dwom, na abɔfoɔ nyinaa de anigyeɛ teaam no?
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
“Hwan na ɔkaa ɛpo hyɛɛ apono akyi, ɛberɛ a ɛpue firii yafunu mu,
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
ɛberɛ a mede omununkum yɛɛ nʼaduradeɛ na mede esum kabii kyekyeree noɔ,
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
ɛberɛ a metoo hyeɛ maa noɔ na mesisii nʼapono ne nʼadaban,
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
ɛberɛ a mekaa sɛ, ‘Ɛha ara na wobɛduru, ɛntra ha; ɛha na wʼahantan asorɔkyeɛ no mmɛso’?
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
“Woahyɛ mmara ama adekyeeɛ da? Anaa woakyerɛ no nʼafa,
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
sɛ ɛnkɔka asase ano na ɛntu amumuyɛfoɔ mfiri so?
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
Asase fa ne bɔberɛ sɛ dɔteɛ a ɛhyɛ nsɔano ase; na ɛso tebea da adi te sɛ atadeɛ.
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
Wɔde amumuyɛfoɔ hann akame wɔn, na wɔn abasa a wɔapagya no mu abu.
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
“Woapɛɛpɛɛ mu ahunu nsutire a ɛpo firi mu ba anaa woanante ne bunu mu?
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
Wɔde owuo apono akyerɛ wo? Woahunu owuo sunsumma apono anaa?
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Woate ewiase a ɛda hɔ hahanaa no ase anaa? Sɛ wonim yeinom nyinaa a, ka kyerɛ me.
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
“Ɛhe na hann firi ba? Na ɛhe na esum nso kɔ?
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
Wobɛtumi de wɔn akɔ wɔn siberɛ? Wonim akwan a ɛkɔ wɔn atenaeɛ?
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Ampa ara wonim, ɛfiri sɛ na woawo wo dada. Woanyini yie!
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
“Woakɔ sukyerɛmma adekoradan mu da, anaa woahunu asukɔtweaa adekoradan
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
a makora so ama ahohiahia berɛ, ɔsa ne akodie nna?
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Ɛkwan bɛn na ɛkɔ baabi a anyinam firi ba, anaa baabi a apueeɛ mframa firi na ɛbɔ fa asase so?
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Hwan na ɔtwaa ɛka maa osubransam, ne ɛkwan maa aprannaa mmobom,
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
sɛ ɛbɛtɔ agu asase a obiara nte soɔ so, anweatam a obiara nni soɔ,
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
na ama asase bonini a ɛyɛ wesee yi afɔ na ɛserɛ afifiri so?
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
Osutɔ wɔ agya anaa? Hwan na ɔyɛ agya ma obosuo?
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
Hwan yafunu mu na nsukyeneeɛ fire? Hwan na ɔwoo nsukyeneeɛ mporoporowa firi soro
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
ɛberɛ a nsuo kyene dane sɛ ɛboɔ, na ebunu ani kyene?
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
“Wobɛtumi de ahoma akyekyere Akokɔbaatan ne ne mma? Wobɛtumi asane Nwenwenente nhoma anaa?
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
Wobɛtumi de anɔpa nsoromma aba wɔ ne berɛ mu anaasɛ wobɛtumi ayi sisire ne ne mma afiri hɔ?
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Wonim mmara a ɛfa ewiem ho? Wobɛtumi de Onyankopɔn ahennie aba asase so?
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
“Wobɛtumi ama wo nne aduru omununkum so na wode nsuo akata wo ho anaa?
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
Wobɛtumi ama anyinam atwa? Wɔbɛka akyerɛ wo sɛ, ‘Yɛnnie anaa’?
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Hwan na ɔde nyansa ma akoma anaasɛ ɔde nteaseɛ hyɛ adwene mu.
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Hwan na ɔwɔ nyansa a wɔde kan omununkum? Hwan na ɔbɛtumi akyea ɔsoro nsuo nkotokuo,
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
ɛberɛ a mfuturo ayɛ den ama dɔteɛ atɔatɔ keka bɔ mu.
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
“Wokɔ ahayɔ ma gyatabereɛ ma agyata didi mee
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
ɛberɛ a wɔbutubutu wɔn abɔn ano anaasɛ wɔtetɛ nnɔtɔ ase?
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
Hwan na ɔma anene aduane ɛberɛ a ne mma su frɛ Onyankopɔn na wɔkyinkyini pɛ aduane?
