Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
Potem je Gospod Jobu odgovoril iz vrtinčastega vetra in rekel:
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
»Kdo je ta, ki zatemnjuje nasvet z besedami brez spoznanja?
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
Opaši sedaj svoja ledja kakor mož, kajti od tebe bom zahteval in ti mi odgovori.
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
Kje si bil, ko sem položil temelje zemlji? Razglasi, če imaš razumevanje.
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Kdo je položil njene mere, če veš? Ali kdo je na njej razprostrl [merilno] vrvico.
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Na čem so njeni temelji pritrjeni? Ali kdo je položil njen vogalni kamen,
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
ko so jutranje zvezde skupaj prepevale in so vsi Božji sinovi vriskali od radosti.
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
Ali kdo je morje zaprl z vrati, ko je to izbruhnilo, kakor če bi to izšlo iz maternice?
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
Ko sem oblak naredil [za] njegovo oblačilo in gosto temo kot plenice zanj
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
in sem zanj zdrobil svoj določen kraj ter postavil zapahe in vrata
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
in rekel: ›Do sem boš šel in nič dlje. Tukaj bodo tvoji ponosni valovi ustavljeni.‹
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
Ali si zapovedal jutru, odkar so tvoji dnevi in svitanju storil, da pozna svoje mesto,
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
da bi lahko zgrabil konce zemlje, da bi bili zlobni lahko streseni iz nje?
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
Ta je spremenjena kakor ilo pod pečatom, in oni stojijo kakor oblačilo.
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
Pred zlobnimi je njihova svetloba zadržana in visok laket bo zlomljen.
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
Si vstopil v morske izvire? Ali si hodil v iskanju globin?
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
So ti bila odprta velika vrata smrti? Ali si videl vrata smrtne sence?
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Si zaznal širino zemlje? Razglasi, če veš vse to.
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
Kje je pot, kjer prebiva svetloba? In glede teme, kje je njen kraj,
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
da bi jo odvedel do njene meje in da bi spoznal steze k njeni hiši?
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Mar veš to, ker si bil takrat rojen? Ali ker je število tvojih dni veliko?
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
Si vstopil v zakladnice snega? Si mar videl zakladnice toče,
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
ki sem jih prihranil za čas stiske, za dan bitke in vojne?
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Po kateri poti je svetloba razdeljena, ki vzhodnik razkropi po zemlji?
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Kdo je razdelil vodni tok za poplavljanje voda ali pot za bliskanje groma,
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
da mu povzroči, da dežuje na zemljo, kjer ni nobenega moža, na divjino, kjer ni nobenega človeka,
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
da zadovolji zapuščena in opustošena tla in povzroči, da brsti nežnega zelišča vzbrstijo?
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
Ima dež očeta? Ali kdo je zaplodil rosne kaplje?
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
Iz čigave maternice je prišel led? In slana z neba, kdo jo je zaplodil?
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
Vode so skrite kakor s kamnom in obličje globine je zamrznjeno.
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
Lahko združiš prijetne vplive Gostosevcev ali razvežeš čete Oriona?
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
Lahko privedeš ozvezdje v svojem obdobju? Lahko usmerjaš Arkturja z njegovimi sinovi?
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Ali poznaš odredbe neba? Lahko vzpostaviš njihovo gospostvo na zemlji?
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
Mar lahko dvigneš svoj glas k oblakom, da te lahko pokrije obilje voda?
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
Mar lahko pošlješ bliske, da lahko gredo in ti rečejo: »Tukaj smo?«
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Kdo je v notranje dele položil modrost? Ali kdo je dal srcu razumevanje?
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Kdo lahko v modrosti prešteje oblake? Ali kdo lahko zadržuje mehove neba,
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
ko se prah strjuje in se grude trdno sprimejo skupaj?
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
Mar boš lovil plen za leva? Ali tešil apetit mladim levom,
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
ko ležijo v svojih brlogih in ostajajo v skrivališču, da prežijo v zasedi?
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
Kdo krokarju pripravlja njegovo hrano? Ko njegovi mladiči kličejo k Bogu, se potikajo zaradi pomanjkanja hrane.
