Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
respondens autem Dominus Iob de turbine dixit
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
quis est iste involvens sententias sermonibus inperitis
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
accinge sicut vir lumbos tuos interrogabo te et responde mihi
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
ubi eras quando ponebam fundamenta terrae indica mihi si habes intellegentiam
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
quis posuit mensuras eius si nosti vel quis tetendit super eam lineam
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
super quo bases illius solidatae sunt aut quis dimisit lapidem angularem eius
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
cum me laudarent simul astra matutina et iubilarent omnes filii Dei
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
quis conclusit ostiis mare quando erumpebat quasi de vulva procedens
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
cum ponerem nubem vestimentum eius et caligine illud quasi pannis infantiae obvolverem
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
circumdedi illud terminis meis et posui vectem et ostia
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
et dixi usque huc venies et non procedes amplius et hic confringes tumentes fluctus tuos
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
numquid post ortum tuum praecepisti diluculo et ostendisti aurorae locum suum
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
et tenuisti concutiens extrema terrae et excussisti impios ex ea
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
restituetur ut lutum signaculum et stabit sicut vestimentum
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
auferetur ab impiis lux sua et brachium excelsum confringetur
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
numquid ingressus es profunda maris et in novissimis abyssis deambulasti
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
numquid apertae tibi sunt portae mortis et ostia tenebrosa vidisti
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
numquid considerasti latitudines terrae indica mihi si nosti omnia
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
in qua via habitet lux et tenebrarum quis locus sit
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
ut ducas unumquodque ad terminos suos et intellegas semitas domus eius
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
sciebas tunc quod nasciturus esses et numerum dierum tuorum noveras
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
numquid ingressus es thesauros nivis aut thesauros grandinis aspexisti
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
quae praeparavi in tempus hostis in diem pugnae et belli
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
per quam viam spargitur lux dividitur aestus super terram
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
quis dedit vehementissimo imbri cursum et viam sonantis tonitrui
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
ut plueret super terram absque homine in deserto ubi nullus mortalium commoratur
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
ut impleret inviam et desolatam et produceret herbas virentes
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
quis est pluviae pater vel quis genuit stillas roris
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
de cuius utero egressa est glacies et gelu de caelo quis genuit
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
in similitudinem lapidis aquae durantur et superficies abyssi constringitur
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
numquid coniungere valebis micantes stellas Pliadis aut gyrum Arcturi poteris dissipare
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
numquid producis luciferum in tempore suo et vesperum super filios terrae consurgere facis
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
numquid nosti ordinem caeli et pones rationem eius in terra
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
numquid elevabis in nebula vocem tuam et impetus aquarum operiet te
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
numquid mittes fulgura et ibunt et revertentia dicent tibi adsumus
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
quis posuit in visceribus hominis sapientiam vel quis dedit gallo intellegentiam
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
quis enarravit caelorum rationem et concentum caeli quis dormire faciet
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
quando fundebatur pulvis in terram et glebae conpingebantur
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
numquid capies leaenae praedam et animam catulorum eius implebis
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
quando cubant in antris et in specubus insidiantur
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
quis praeparat corvo escam suam quando pulli eius ad Deum clamant vagantes eo quod non habeant cibos
