Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
Respondens autem Dominus Job de turbine, dixit:
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
[Quis est iste involvens sententias sermonibus imperitis?
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
Accinge sicut vir lumbos tuos: interrogabo te, et responde mihi.
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
Ubi eras quando ponebam fundamenta terræ? indica mihi, si habes intelligentiam.
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Quis posuit mensuras ejus, si nosti? vel quis tetendit super eam lineam?
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Super quo bases illius solidatæ sunt? aut quis demisit lapidem angularem ejus,
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
cum me laudarent simul astra matutina, et jubilarent omnes filii Dei?
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
Quis conclusit ostiis mare, quando erumpebat quasi de vulva procedens;
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
cum ponerem nubem vestimentum ejus, et caligine illud quasi pannis infantiæ obvolverem?
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
Circumdedi illud terminis meis, et posui vectem et ostia,
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
et dixi: Usque huc venies, et non procedes amplius, et hic confringes tumentes fluctus tuos.
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
Numquid post ortum tuum præcepisti diluculo, et ostendisti auroræ locum suum?
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
Et tenuisti concutiens extrema terræ, et excussisti impios ex ea?
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
Restituetur ut lutum signaculum, et stabit sicut vestimentum:
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
auferetur ab impiis lux sua, et brachium excelsum confringetur.
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
Numquid ingressus es profunda maris, et in novissimis abyssi deambulasti?
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
Numquid apertæ sunt tibi portæ mortis, et ostia tenebrosa vidisti?
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Numquid considerasti latitudinem terræ? indica mihi, si nosti, omnia:
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
in qua via lux habitet, et tenebrarum quis locus sit:
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
ut ducas unumquodque ad terminos suos, et intelligas semitas domus ejus.
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Sciebas tunc quod nasciturus esses, et numerum dierum tuorum noveras?
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
Numquid ingressus es thesauros nivis, aut thesauros grandinis aspexisti,
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
quæ præparavi in tempus hostis, in diem pugnæ et belli?
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Per quam viam spargitur lux, dividitur æstus super terram?
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Quis dedit vehementissimo imbri cursum, et viam sonantis tonitrui,
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
ut plueret super terram absque homine in deserto, ubi nullus mortalium commoratur;
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
ut impleret inviam et desolatam, et produceret herbas virentes?
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
Quis est pluviæ pater? vel quis genuit stillas roris?
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
De cujus utero egressa est glacies? et gelu de cælo quis genuit?
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
In similitudinem lapidis aquæ durantur, et superficies abyssi constringitur.
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
Numquid conjungere valebis micantes stellas Pleiadas, aut gyrum Arcturi poteris dissipare?
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
Numquid producis luciferum in tempore suo, et vesperum super filios terræ consurgere facis?
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Numquid nosti ordinem cæli, et pones rationem ejus in terra?
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
Numquid elevabis in nebula vocem tuam, et impetus aquarum operiet te?
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
Numquid mittes fulgura, et ibunt, et revertentia dicent tibi: Adsumus?
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Quis posuit in visceribus hominis sapientiam? vel quis dedit gallo intelligentiam?
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Quis enarrabit cælorum rationem? et concentum cæli quis dormire faciet?
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
Quando fundebatur pulvis in terra, et glebæ compingebantur?
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
Numquid capies leænæ prædam, et animam catulorum ejus implebis,
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
quando cubant in antris, et in specubus insidiantur?
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
Quis præparat corvo escam suam, quando pulli ejus clamant ad Deum, vagantes, eo quod non habeant cibos?]
