Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
Nato Jahve odgovori Jobu iz oluje i reče:
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
“Tko je taj koji riječima bezumnim zamračuje božanski promisao?
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
Bokove svoje opaši k'o junak: ja ću te pitat', a ti me pouči.
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
Gdje si bio kad zemlju utemeljih? Kazuj, ako ti je znanje sigurno.
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Znaš li tko joj je mjere odredio i nad njom uže mjerničko napeo?
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Na čemu joj počivaju temelji? Tko joj postavi kamen ugaoni
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
dok su klicale zvijezde jutarnje i Božji uzvikivali dvorjani?
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
Tko li zatvori more vratnicama kad je navrlo iz krila majčina;
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
kad ga oblakom k'o haljom odjenuh i k'o pelenam' ovih maglom gustom;
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
kad sam njegovu odredio među, vrata stavio sa prijevornicama?
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
Dotle, ne dalje, rekao sam njemu, tu nek' se lomi ponos tvog valovlja!
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
Zar si ikad zapovjedio jutru, zar si kazao zori mjesto njeno,
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
da poduhvati zemlju za rubove i da iz nje sve bezbožnike strese;
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
da je pretvori u glinu pečatnu i oboji je k'o kakvu haljinu.
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
Ona uzima svjetlost zlikovcima i pesnicu im lomi uzdignutu.
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
Zar si ti prodro do izvora morskih, po dnu bezdana zar si kad hodio?
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
Zar su ti vrata smrti pokazali; vidje li dveri kraja mrtvih sjena?
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Zar si prostranstvo zemlje uočio? Govori, ako ti je znano sve to.
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
Koji putovi u dom svjetla vode, na kojem mjestu prebivaju tmine,
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
da ih odvedeš u njine krajeve, da im put k stanu njihovu pokažeš?
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Ti znadeš to, tÓa davno ti se rodi, tvojih dana broj veoma je velik!
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
Zar si stigao do riznica snijega i zar si tuče spremišta vidio
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
što ih pričuvah za dane nevolje, za vrijeme boja krvava i rata?
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Kojim li se putem dijeli munja kada iskre po svoj zemlji prosipa?
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Tko li je jaz iskopao povodnju, tko prokrčio pute grmljavini
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
da bi daždjelo na kraj nenastanjen, na pustinju gdje žive duše nema,
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
da bi neplodnu napojio pustoš, da bi u stepi trava izniknula?
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
Ima li kiša svoga roditelja? Tko je taj koji kapi rose rađa?
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
Iz čijeg li mraz izlazi krila, tko slanu stvara što s nebesa pada?
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
Kako čvrsnu vode poput kamena i led se hvata površja bezdana?
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
Možeš li lancem vezati Vlašiće i razdriješiti spone Orionu,
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
u pravo vrijeme izvesti Danicu, vodit' Medvjeda s njegovim mladima?
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Zar poznaješ ti zakone nebeske pa da njima moć na zemlji dodijeliš?
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
Zar doviknuti možeš oblacima pa da pljuskovi tebe poslušaju?
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
Zar na zapovijed tvoju munje lijeću i tebi zar se odazivlju: 'Evo nas'?
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Tko je mudrost darovao ibisu, tko li je pamet ulio u pijetla?
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Tko to mudro prebrojava oblake i tko nebeske izlijeva mjehove
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
dok se zemlja u tijesto ne zgusne i dok se grude njezine ne slijepe?
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
Zar ćeš ti plijen uloviti lavici ili ćeš glad utažit' lavićima
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
na leglu svojem dok gladni čekaju i vrebaju na žrtvu iz zaklona?
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
Tko hranu gavranovima pribavlja kad Bogu ptići njegovi cijuču i naokolo oblijeću bez hrane?
