< Ījaba 37 >
1 Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
A esto me tiembla el corazón; se mueve fuera de su lugar.
2 Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
Escucha el ruido de su voz; al sonido hueco que sale de su boca.
3 Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
Él lo envía a través de todo el cielo, y su trueno llama hasta los confines de la tierra.
4 Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
Después de esto suena una voz que truena la palabra de su poder; no retiene sus truenos; de su boca suena la voz.
5 Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
Él hace maravillas, más de lo que se puede comprender; grandes cosas de las cuales no tenemos conocimiento;
6 Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
Porque dice a la nieve: Moja la tierra; Y a la tormenta de lluvia, baja.
7 Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
Él pone fin a la obra de cada hombre, para que todos puedan ver su obra.
8 Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
Entonces las bestias se meten en sus agujeros, y descansan.
9 No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
Del sur sale el viento de tormenta y el frío del norte.
10 Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
Por el aliento de Dios se hace hielo, y las anchas aguas se congelan.
11 Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
La nube espesa está cargada con una llama de trueno, y la nube emite su luz;
12 Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
Y va por este camino, dando la vuelta, girándose por su guía, para hacer lo que él ordene que se haga, en la superficie del mundo, la tierra de los hombres,
13 Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
Por corrección, o por su tierra, o por misericordia, las hará venir.
14 Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
Escucha esto, oh Job, y guarda silencio en tu lugar; y toma nota de las maravillas hechas por Dios.
15 Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
¿Tienes conocimiento del orden de Dios de sus obras, cómo hace que se vea la luz de su nube?
16 Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
¿Tienes conocimiento como flotan las nubes, las maravillas de aquel que es perfecto en sabiduría?
17 Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
Tú, cuya ropa es cálida, cuando la tierra está tranquila debido al viento del sur,
18 Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
¿Harás, con él, los cielos suaves y fuertes como un espejo pulido?
19 Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
Dejame claro lo que debemos decirle; No podemos poner nuestra causa ante él, debido a la oscuridad.
20 Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
¿Cómo puede él conocer mi deseo de hablar con él? ¿O algún hombre dijo alguna vez: ¿Puede la destrucción venir a mí?
21 Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
Y ahora no se ve la luz, porque es oscura a causa de las nubes; Pero viene un viento que las aleja.
22 No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
Una luz brillante sale del norte; La gloria de Dios es grandemente temible.
23 To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
No alcanzaremos al Todopoderoso; su fuerza y su juicio son grandes; Él está lleno de justicia, no haciendo nada malo.
24 Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.
Por esta causa los hombres van por temor a él; no tiene respeto por los sabios de corazón.