< Ījaba 37 >

1 Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
A esto también se espanta mi corazón, y salta de su lugar.
2 Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
Oíd atentamente su voz terrible, y la palabra que sale de su boca.
3 Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
Debajo de todos los cielos lo enderezará, y su luz se extenderá hasta los fines de la tierra.
4 Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
Tras de él bramará el sonido, tronará su valiente voz, y aunque sea oída su voz, no los detiene.
5 Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
Tronará Dios maravillosamente con su voz; él hace grandes cosas, y nosotros no lo entendemos.
6 Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
Porque a la nieve dice: Sé en la tierra; lluvia tras lluvia, y lluvia tras lluvia en su fortaleza.
7 Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
Con la vehemencia de la lluvia encierra a todo hombre; para que todos los hombres conozcan su voz.
8 Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
La bestia se entrará en su escondrijo, y habitará en sus moradas.
9 No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
Del mediodía viene el torbellino, y de los vientos del norte el frío.
10 Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
Por el soplo de Dios se da el hielo, y las anchas aguas son constreñidas.
11 Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
Además de esto con la claridad fatiga las nubes, y las esparce con su luz.
12 Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
Y ellas se revuelven en derredor por sus designios, para hacer sobre la faz del mundo, en la tierra, lo que él les mandó.
13 Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
Unas veces por azote, otras por causa de su tierra, otras por misericordia las hará aparecer.
14 Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
Escucha esto, Job: Repósate, y considera las maravillas de Dios.
15 Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
¿Supiste tú por ventura, cuando Dios las ponía en concierto, y hacía levantar la luz de su nube?
16 Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
¿Has conocido tú por ventura las diferencias de las nubes, las maravillas del Perfecto en sabiduría?
17 Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
¿Y eran calientes tus vestidos cuando él daba el reposo a la tierra del mediodía?
18 Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
¿Extendiste tú por ventura con él los cielos firmes como un espejo firme?
19 Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
Muéstranos, qué le hemos de decir; para que no hablemos disparates.
20 Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
¿Por ventura cuando yo hablare le será contado? ¿Cuando alguno se anegare le será dicho?
21 Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
También alguna vez no se ve la luz clara en los cielos, y pasa un viento y los limpia.
22 No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
De la parte del norte vendrá la serenidad por el Dios terrible de alabanza.
23 To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
El es Todopoderoso, al cual no alcanzamos; grande en potencia, y en juicio, y en multitud de justicia no aflige.
24 Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.
Por tanto los hombres lo temerán; todos los sabios de corazón no lo verán.

< Ījaba 37 >