Ījaba 37
1 Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
Myn herte dredde of this thing, and is moued out of his place.
2 Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
It schal here an heryng in the feerdfulnesse of his vois, and a sown comynge forth of his mouth.
3 Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
He biholdith ouere alle heuenes; and his liyt is ouere the termes of erthe.
4 Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
Sown schal rore aftir hym, he schal thundre with the vois of his greetnesse; and it schal not be souyt out, whanne his vois is herd.
5 Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
God schal thundre in his vois wondurfulli, that makith grete thingis and that moun not be souyt out.
6 Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
Which comaundith to the snow to come doun on erthe, and to the reynes of wijntir, and to the reynes of his strengthe.
7 Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
Which markith in the hond of alle men, that alle men knowe her werkis.
8 Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
An vnresonable beeste schal go in to his denne, and schal dwelle in his caue, `ethir derke place.
9 No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
Tempestis schulen go out fro the ynnere thingis, and coold fro Arturus.
10 Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
Whanne God makith blowyng, frost wexith togidere; and eft ful brood watris ben sched out.
11 Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
Whete desirith cloudis, and cloudis spreeden abrood her liyt.
12 Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
Whiche cloudes cumpassen alle thingis bi cumpas, whidur euere the wil of the gouernour ledith tho, to al thing which he comaundith `to tho on the face of the world;
13 Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
whether in o lynage, ethir in his lond, ether in what euer place of his merci he comaundith tho to be foundun.
14 Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
Joob, herkene thou these thingis; stonde thou, and biholde the meruels of God.
15 Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
Whethir thou woost, whanne God comaundide to the reynes, that tho schulen schewe the liyt of hise cloudis?
16 Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
Whether thou knowist the grete weies of cloudis, and perfit kunnyngis?
17 Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
Whether thi cloothis ben not hoote, whanne the erthe is blowun with the south?
18 Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
In hap thou madist with hym heuenes, which moost sad ben foundid, as of bras.
19 Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
Schewe thou to vs, what we schulen seie to hym; for we ben wlappid in derknessis.
20 Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
Who schal telle to hym, what thingis Y speke? yhe, if he spekith, a man schal be deuourid.
21 Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
And now men seen not liyt; the eir schal be maad thicke sudenli in to cloudis, and wynd passynge schal dryue awei tho.
22 No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
Gold schal come fro the north, and ferdful preisyng of God.
23 To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
For we moun not fynde him worthili; he is greet in strengthe, and in doom, and in riytfulnesse, and may not be teld out.
24 Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.
Therfor men schulen drede hym; and alle men, that semen to hem silf to be wise, schulen not be hardi to biholde.
