< Ījaba 36 >
1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Continuó Eliú diciendo:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
“Espérame un poco, y te instruiré, pues hay aún más argumentos para defender la causa de Dios.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Sacaré de lo más alto mi saber, y probaré que mi Creador es justo.
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
Porque te aseguro que no son falsas mis palabras; el que está delante de ti es perfecto en la doctrina.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
He aquí que Dios es grande, pero no desdeña a nadie; Él es grande por el poder de su inteligencia.
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
No deja vivir al malvado, hace justicia a los oprimidos;
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
no aparta sus ojos de los justos, los coloca en tronos (como) a reyes, los hace sentar para siempre y son ensalzados.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Encadenados con grillos, y atados con cuerdas de aflicción,
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
Él les hace reproches por sus obras y sus pecados, porque obraron con soberbia;
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
les abre los oídos para la corrección, y les exhorta a abandonar la maldad.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Si obedecen y se someten, terminan sus días en felicidad, y sus años entre delicias.
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
Mas si no obedecen perecen a espada, y mueren en necedad.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
Los impíos de corazón acumulan la ira; no pueden clamar por auxilio, cuando Él los encadena,
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
mueren en plena juventud, y acaban su vida entre los afeminados.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Al pobre, empero, (Dios) le salva en la aflicción, le abre los oídos por la tribulación.
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
A ti también te sacaría de las fauces de la angustia, a un lugar espacioso, sin estrechez, y tendrías tu mesa cómoda y llena de grosura.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Mas tú llenas la medida del inicuo; el juicio y la justicia te alcanzarán.
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
Por eso, no oprimas a nadie acicateado por la ira, y no te pervierta la copia de sobornos.
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
¿Acaso te librará tu clamor de la angustia, aunque emplees todos los recursos de tu poder?
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
No suspires tanto por la noche que arrebatará a todos de su lugar.
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
Guárdate de dirigir tu rostro hacia la iniquidad; aunque la prefieras a la aflicción.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Mira: Dios es sublime en su poder; ¿quién es Maestro como Él?
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
¿Quién le ha impuesto su camino? Y ¿quién puede decirle: «Tú has hecho mal»?
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Acuérdate de ensalzar su obra, la cual celebran los hombres.
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
La contemplan todos los hombres, la miran desde lejos los mortales.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
¡Cuán grande es Dios! No podemos comprenderlo; el número de sus años es inescrutable.
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
Él hace las menudas gotas de agua, que después se derraman en lluvias torrenciales.
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
Destilan las nubes, y caen sobre los hombres gotas en abundancia.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
¿Quién comprenderá la extensión de las nubes, los truenos de su pabellón?
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Él extiende en torno suyo su luz, y cubre las profundidades del mar.
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
De esta manera juzga a los pueblos, y da pan en abundancia.
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
Llena sus manos de rayos, a los que indica el objeto que han de alcanzar.
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
Le anuncia su voz de trueno, como también el ganado (siente) su venida.”