Ījaba 36
1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
addens quoque Heliu haec locutus est
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
sustine me paululum et indicabo tibi adhuc enim habeo quod pro Deo loquar
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
repetam scientiam meam a principio et operatorem meum probabo iustum
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
vere enim absque mendacio sermones mei et perfecta scientia probabitur tibi
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Deus potentes non abicit cum et ipse sit potens
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
sed non salvat impios et iudicium pauperibus tribuit
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
non aufert a iusto oculos suos et reges in solio conlocat in perpetuum et illi eriguntur
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
et si fuerint in catenis et vinciantur funibus paupertatis
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
indicabit eis opera eorum et scelera eorum quia violenti fuerint
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
revelabit quoque aurem eorum ut corripiat et loquetur ut revertantur ab iniquitate
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
si audierint et observaverint conplebunt dies suos in bono et annos suos in gloria
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
si autem non audierint transibunt per gladium et consumentur in stultitia
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
simulatores et callidi provocant iram Dei neque clamabunt cum vincti fuerint
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
morietur in tempestate anima eorum et vita eorum inter effeminatos
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
eripiet pauperem de angustia sua et revelabit in tribulatione aurem eius
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
igitur salvabit te de ore angusto latissime et non habentis fundamentum subter se requies autem mensae tuae erit plena pinguedine
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
causa tua quasi impii iudicata est causam iudiciumque recipies
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
non te ergo superet ira ut aliquem opprimas nec multitudo donorum inclinet te
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
depone magnitudinem tuam absque tribulatione et omnes robustos fortitudine
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
ne protrahas noctem ut ascendant populi pro eis
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
cave ne declines ad iniquitatem hanc enim coepisti sequi post miseriam
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
ecce Deus excelsus in fortitudine sua et nullus ei similis in legislatoribus
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
quis poterit scrutari vias eius aut quis ei dicere operatus es iniquitatem
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
memento quod ignores opus eius de quo cecinerunt viri
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
omnes homines vident eum unusquisque intuetur procul
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
ecce Deus magnus vincens scientiam nostram numerus annorum eius inaestimabilis
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
qui aufert stillas pluviae et effundit imbres ad instar gurgitum
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
qui de nubibus fluunt quae praetexunt cuncta desuper
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
si voluerit extendere nubes quasi tentorium suum
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
et fulgurare lumine suo desuper cardines quoque maris operiet
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
per haec enim iudicat populos et dat escas multis mortalibus
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
in manibus abscondit lucem et praecipit ei ut rursus adveniat
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
adnuntiat de ea amico suo quod possessio eius sit et ad eam possit ascendere
