Ījaba 36
1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Addens quoque Eliu, haec locutus est:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
Sustine me paululum, et indicabo tibi: adhuc enim habeo quod pro Deo loquar.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Repetam scientiam meam a principio, et operatorem meum probabo iustum.
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
Vere enim absque mendacio sermones mei, et perfecta scientia probabitur tibi.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Deus potentes non abiicit, cum et ipse sit potens.
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
Sed non salvat impios, et iudicium pauperibus tribuit.
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
Non auferet a iusto oculos suos, et reges in solio collocat in perpetuum, et illic eriguntur.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Et si fuerint in catenis, et vinciantur funibus paupertatis.
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
Indicabit eis opera eorum, et scelera eorum, quia violenti fuerunt.
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
Revelabit quoque aurem eorum, ut corripiat: et loquetur, ut revertantur ab iniquitate.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Si audierint et observaverint, complebunt dies suos in bono, et annos suos in gloria:
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
Si autem non audierint, transibunt per gladium, et consumentur in stultitia.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
Simulatores et callidi provocant iram Dei, neque clamabunt cum vincti fuerint.
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
Morietur in tempestate anima eorum, et vita eorum inter effeminatos.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Eripiet de angustia sua pauperem, et revelabit in tribulatione aurem eius.
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
Igitur salvabit te de ore angusto latissime, et non habente fundamentum subter se: requies autem mensae tuae erit plena pinguedine.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Causa tua quasi impii iudicata est, causam iudiciumque recipies.
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
Non te ergo superet ira, ut aliquem opprimas: nec multitudo donorum inclinet te.
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
Depone magnitudinem tuam absque tribulatione, et omnes robustos fortitudine.
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
Ne protrahas noctem, ut ascendant populi pro eis.
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
Cave ne declines ad iniquitatem: hanc enim coepisti sequi post miseriam.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Ecce, Deus excelsus in fortitudine sua, et nullus ei similis in legislatoribus.
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
Quis poterit scrutari vias eius? aut quis potest ei dicere: Operatus es iniquitatem?
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Memento quod ignores opus eius, de quo cecinerunt viri.
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
Omnes homines vident eum, unusquisque intuetur procul.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
Ecce, Deus magnus vincens scientiam nostram: numerus annorum eius inaestimabilis.
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
Qui aufert stillas pluviae, et effundit imbres ad instar gurgitum.
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
Qui de nubibus fluunt, quae praetexunt cuncta desuper.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
Si voluerit extendere nubes quasi tentorium suum.
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Et fulgurare lumine suo desuper, cardines quoque maris operiet.
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
Per haec enim iudicat populos, et dat escas multis mortalibus.
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
In manibus abscondit lucem, et praecepit ei ut rursus adveniat.
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
Annunciat de ea amico suo, quod possessio eius sit, ut ad eam possit ascendere.
