< Ījaba 36 >

1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
ויסף אליהוא ויאמר׃
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
כתר לי זעיר ואחוך כי עוד לאלוה מלים׃
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
אשא דעי למרחוק ולפעלי אתן צדק׃
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
כי אמנם לא שקר מלי תמים דעות עמך׃
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
הן אל כביר ולא ימאס כביר כח לב׃
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
לא יחיה רשע ומשפט עניים יתן׃
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
לא יגרע מצדיק עיניו ואת מלכים לכסא וישיבם לנצח ויגבהו׃
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
ואם אסורים בזקים ילכדון בחבלי עני׃
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
ויגד להם פעלם ופשעיהם כי יתגברו׃
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
ויגל אזנם למוסר ויאמר כי ישבון מאון׃
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
אם ישמעו ויעבדו יכלו ימיהם בטוב ושניהם בנעימים׃
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
ואם לא ישמעו בשלח יעברו ויגועו בבלי דעת׃
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
וחנפי לב ישימו אף לא ישועו כי אסרם׃
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
תמת בנער נפשם וחיתם בקדשים׃
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
יחלץ עני בעניו ויגל בלחץ אזנם׃
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
ואף הסיתך מפי צר רחב לא מוצק תחתיה ונחת שלחנך מלא דשן׃
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
ודין רשע מלאת דין ומשפט יתמכו׃
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
כי חמה פן יסיתך בספק ורב כפר אל יטך׃
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
היערך שועך לא בצר וכל מאמצי כח׃
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
אל תשאף הלילה לעלות עמים תחתם׃
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
השמר אל תפן אל און כי על זה בחרת מעני׃
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
הן אל ישגיב בכחו מי כמהו מורה׃
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
מי פקד עליו דרכו ומי אמר פעלת עולה׃
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
זכר כי תשגיא פעלו אשר שררו אנשים׃
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
כל אדם חזו בו אנוש יביט מרחוק׃
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
הן אל שגיא ולא נדע מספר שניו ולא חקר׃
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
כי יגרע נטפי מים יזקו מטר לאדו׃
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
אשר יזלו שחקים ירעפו עלי אדם רב׃
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
אף אם יבין מפרשי עב תשאות סכתו׃
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
הן פרש עליו אורו ושרשי הים כסה׃
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
כי בם ידין עמים יתן אכל למכביר׃
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
על כפים כסה אור ויצו עליה במפגיע׃
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
יגיד עליו רעו מקנה אף על עולה׃

< Ījaba 36 >