< Ījaba 36 >
1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Elihu puhui vielä ja sanoi:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
Odota vielä vähä, minä osoitan sinulle sen; sillä minulla on vielä nyt jotakin Jumalan puolesta sanomista.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Minä tuon minun ymmärrykseni kaukaa, ja osoitan, että minun Luojani on hurskas.
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
Sillä minun puheessani ei tosin ole petosta, minun ymmärrykseni on vilpitöin sinun edessäs.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Katso, Jumala on voimallinen, ei kuitenkaan hän ketään hylkää: Hän on voimallinen sydämensä väestä.
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
Jumalatointa ei hän varjele, vaan auttaa köyhää oikeuteen.
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
Ei hän käännä silmiänsä pois hurskaasta: hän on myös kuningasten kanssa istuimella: hän antaa heidän pysyä alinomati, että he korkiaksi tulevat.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Ja ehkä vangit olisivat jalkapuussa, ja sidottuna surkeuden köysillä:
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
Niin hän ilmoittaa heille heidän työnsä ja rikoksensa, että he ovat tehneet väkivaltaa,
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
Ja avaa heidän korvansa kuritukseen, ja sanoo heille, että he kääntyisivät pois vääryydestä.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Jos he kuulevat ja palvelevat häntä, niin he hyvissä päivissä vanhenevat ja ilolla elävät.
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
Jos ei he kuule, niin he kaatuvat miekalla, ja hukkuvat ennenkuin he sen havaitsevat.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
Ulkokullatut kartuttavat vihan: ei he huuda, kuin he vankina ovat;
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
Niin heidän sielunsa kuolee nuoruudessa, ja heidän elämänsä huorintekiäin seassa.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Mutta vaivaista auttaa hän vaivaisuudessa, ja avaa köyhäin korvan murheessa.
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
Hän tempaa sinunkin ahdistuksen kidasta avaruuteen, jolla ei pohjaa ole; ja sinun pöydälläs on lepo, täytetty kaikella hyvällä.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Ja sinä olet täydellisesti havaitseva jumalattoman tuomion; mutta tuomio ja oikeus vahvistaa sinun.
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
Katso, ettei viha ole vietellyt sinua voimassas, eli suuret lahjat ole kääntäneet sinua.
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
Luuletkos hänen huolivan jalouttas, kultaa eli jonkun väkevyyttä ja varaa?
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
Ei sinun tarvitse ikävöidä yötä, karatakses ihmisten päälle siallansa.
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
Kavahda sinuas, ja älä käännä sinuas vääryyteen, niikuin sinä surkeuden tähden ruvennut olet.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Katso, Jumala on korkia voimassansa: kuka on senkaltainen opettaja kuin hän on?
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
Kuka tutkii hänen tiensä? ja kuka sanoo hänelle: sinä teet väärin?
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Muista, ettäs ylistät hänen töitänsä, niinkuin ihmiset veisaavat.
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
Sillä kaikki ihmiset sen nähneet ovat: Ihmiset näkevät sen kaukaa.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
Katso, Jumala on suuri, ja emme tiedä sitä: hänen vuosilukunsa ovat arvaamattomat.
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
Sillä hän tekee veden pieniksi pisaroiksi, ja ajaa pilvensä kokoon sateeksi,
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
Että pilvet pisaroitsevat ja vuotavat vahvasti ihmisten päälle.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
Koska hän aikoo hajoittaa pilvensä ja majansa jylinän.
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Katso, niin hän levittää valkeutensa sen päälle, ja peittää meren syvyyden.
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
Sillä näillä tuomitsee hän kansan; ja antaa ruokaa runsaasti.
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
Hän kätkee valkeuden käsissänsä, ja käskee sen palata.
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
Sen ilmoittaa hänen lähimmäisensä, joka on pitkäisen viha pilvissä.