< Ījaba 36 >

1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Og videre sagde Elihu:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
Bi nu lidt, jeg har noget at sige dig, thi end har jeg Ord til Forsvar for Gud.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Jeg vil hente min Viden langvejsfra og skaffe min Skaber Ret;
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
thi for vist, mine Ord er ikke Opspind, en Mand med fuldkommen Indsigt har du for dig.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Se, Gud forkaster det stive Sind,
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
den gudløse holder han ikke i Live; de arme lader han få deres Ret,
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
fra retfærdige vender han ikke sit Blik, men giver dem Plads for stedse hos Konger på Tronen i Højhed.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Og hvis de bindes i Lænker, fanges i Nødens Bånd,
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
så viser han dem deres Gerning, deres Synder, at de hovmodede sig,
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
åbner deres Øre for Tugt og byder dem vende sig bort fra det onde.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Hvis de så hører og bøjer sig, da ender de deres Dage i Lykke, i liflig Fryd deres År.
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
Men hører de ikke, falder de for Sværd og opgiver Ånden i Uforstand.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
Men vanhellige Hjerter forbitres; når han binder dem, råber de ikke om Hjælp;
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
i Ungdommen dør deres Sjæl, deres Liv får Mandsskøgers Lod.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Den elendige frelser han ved hans Elende og åbner hans Øre ved Trængsel.
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
Men dig har Medgangen lokket, du var i Fred for Ulykkens Gab; ingen Trængsel indjog dig Skræk, fuldt var dit Bord af fede Retter.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Den gudløses som kom til fulde over dig, hans retfærdige Dom greb dig fat.
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
Lad dig ikke lokke af Vrede til Spot eller Bødens Storhed lede dig vild!
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
Kan vel dit Skrig gøre Ende på Nøden, eller det at du opbyder al din Kraft?
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
Ej må du længes efter Natten, som. opskræmmer Folkeslag der, hvor de er;
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
var dig og vend dig ikke til Uret, så du foretrækker ondt for at lide.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Se, ophøjet er Gud i sin Vælde, hvo er en Lærer som han?
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
Hvo foreskrev ham hans Vej, og hvo turde sige: "Du gjorde Uret!"
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Se til at ophøje hans Værk, som Mennesker priser i Sang!
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
Alle Mennesker ser det med Fryd, skønt dødelige skuer det kun fra det fjerne.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
Se, Gud er ophøjet, kan ikke ransages, Tal på hans År kan ikke fides.
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
Thi Dråber drager han ud af Havet, i hans Tåge siver de ned som Regn,
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
og Skyerne lader den strømme og dryppe på mange Folk.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
Hvo fatter mon Skyernes Vidder eller hans Boligs Bulder?
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Se, han breder sin Tåge om sig og skjuler Havets Rødder;
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
Thi dermed nærer han Folkene, giver dem Brød i Overflod;
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
han hyller sine Hænder i Lys og sender det ud imod Målet;
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
hans Torden melder hans Komme, selv Kvæget melder hans Optræk.

< Ījaba 36 >