< Ījaba 36 >

1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Elihu nastavi i reče:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
“Strpi se malo, pa ću te poučit', jer još nisam sve rekao za Boga.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Izdaleka ću svoje iznijet' znanje da Stvoritelja svojega opravdam.
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
Zaista, za laž ne znaju mi riječi, uza te je čovjek znanjem savršen.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Gle, Bog je silan, ali ne prezire, silan je snagom razuma svojega.
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
Opakome on živjeti ne daje, nevoljnicima pravicu pribavlja.
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
S pravednika on očiju ne skida, na prijestolje ih diže uz kraljeve da bi dovijeka bili uzvišeni.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Ako su negvam' oni okovani i užetima nevolje sputani,
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
djela njihova on im napominje, kazuje im grijeh njine oholosti.
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
Tad im otvara uho k opomeni i poziva ih da se zla okane.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Poslušaju li te mu se pokore, dani im završavaju u sreći, u užicima godine njihove.
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
Ne slušaju li, od koplja umiru, zaglave, sami ne znajući kako.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
A srca opaka mržnju njeguju, ne ištu pomoć kad ih on okuje;
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
u cvatu svoga dječaštva umiru i venu poput hramskih milosnika.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Nevoljnog on bijedom njegovom spasava i u nesreći otvara mu oči:
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
izbavit će te iz ždrijela tjeskobe k prostranstvima bezgraničnim izvesti, k prepunu stolu mesa pretiloga.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Ako sudio nisi opakima, ako si pravo krnjio siroti,
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
nek' te obilje odsad ne zavede i nek' te dar prebogat ne iskvari.
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
Nek' ti je gavan k'o čovjek bez zlata, a čovjek jake ruke poput slaba.
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
Ne goni one koji su ti tuđi da rodbinu na njino mjesto staviš.
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
Pazi se da u nepravdu ne skreneš, jer zbog nje snađe tebe iskušenje.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Gle, uzvišen je Bog u svojoj snazi! Zar učitelja ima poput njega?
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
Tko je njemu put njegov odredio? Tko će mu reći: 'Radio si krivo'?
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Spomeni se veličati mu djelo što ga pjesmama ljudi opjevaše.
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
S udivljenjem svijet čitav ga promatra, divi se čovjek, pa ma izdaleka.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
Veći je Bog no što pojmit' možemo, nedokučiv je broj ljeta njegovih!
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
U visini on skuplja kapi vode te dažd u paru i maglu pretvara.
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
Pljuskovi tada pljušte iz oblaka, po mnoštvu ljudskom dažde obilato.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
Tko li će shvatit' širenje oblaka, tutnjavu strašnu njegovih šatora?
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Gle, on nad sobom razastire svjetlost i dno morsko on vodama pokriva.
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
Pomoću njih on podiže narode, u izobilju hranom ih dariva.
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
On munju drži objema rukama i kazuje joj kamo će zgoditi.
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
Glasom gromovnim sebe navješćuje, stiže s gnjevom da zgromi opačinu.

< Ījaba 36 >